Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par autortiesībām


Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gada 20.decembrī, Ženēvā

 

Saturs

Preambula
1.pants. Saistība ar Bernes konvenciju
2.pants. Autortiesību aizsardzības apjoms
3.pants. Bernes konvencijas 2.-6.panta piemērošana
4.pants. Datorprogrammas
5.pants. Datu apkopojumi (datu bāzes)
6.pants. Izplatīšanas tiesības
7.pants. Iznomāšanas tiesības
8.pants. Komunicēšanās ar publiku
9.pants. Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš
10.pants. Ierobežojumi un izņēmumi
11.pants. Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem
12.pants. Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu
13.pants. Piemērošana laika ziņā
14.pants. Tiesību īstenošanas kārtība
15.pants. Asambleja
16.pants. Starptautiskais birojs
17.pants. Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci
18.pants. Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums
19.pants. Līguma parakstīšana
20.pants. Līguma stāšanās spēkā
21.pants. Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm
22.pants. Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu
23.pants. Līguma denonsēšana
24.pants. Līguma valodas
25.pants. Depozitārijs

Preambula

Līgumslēdzējas valstis,

Vēlēdamās, lai literāro un mākslas darbu autoru tiesību aizsardzība tiktu tālāk attīstīta un turpināta iespējami efektīvā un vienotā veidā,

Atzīstot, ka ir nepieciešams pieņemt jaunus starptautiskus noteikumus un precizēt zināmu spēkā esošo noteikumu interpretāciju, lai nodrošinātu adekvātus risinājumus problēmām, ko rada jaunie ekonomiskie, sociālie, kultūras un tehnikas sasniegumi,

Atzīstot informātikas un komunikāciju tehnoloģijas attīstības un savstarpējās tuvināšanās lielo ietekmi uz literāro un mākslas darbu radīšanu un izmantošanu,

Uzsverot to, ka autortiesību aizsardzībai ir ļoti liela nozīme literārās un mākslinieciskās jaunrades stimulēšanā,

Atzīstot, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp autoru tiesībām un plašākas sabiedrības interesēm, īpaši izglītības un pētniecības jomā, kā arī attiecībā uz informācijas pieejamību, kā tas atspoguļots Bernes konvencijā,

Vienojas par turpmāko:

1.pants

Saistība ar Bernes konvenciju

(1) Atbilstoši Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 20.pantam Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par autortiesībām apstiprināts 1996.gada 20.decembrī Ženēvā (turpmāk — līgums) ir īpaša vienošanās starp līgumslēdzējām valstīm, kuras ir ar minēto konvenciju izveidotās Savienības dalībvalstis. Šis līgums nekādā ziņā nav saistīts ar citiem līgumiem, izņemot Bernes konvenciju, un tas arī neietekmē nekādas tiesības un pienākumus, ko nosaka citi līgumi.

(2) Šā līguma noteikumi nesašaurina saistības, kādas līgumslēdzējām valstīm ir citai pret citu saskaņā ar Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību.

(3) Termins "Bernes konvencija" turpmāk šajā līgumā ir attiecināts uz Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 1971.gada 24.jūlija Parīzes aktu.

(4) Līgumslēdzējas valstis ievēro Bernes konvencijas 1.–21.pantu un pielikumu.

2.pants

Autortiesību aizsardzības apjoms

Autortiesību aizsardzība attiecas uz izpausmi, nevis uz idejām, procesiem, darbības metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.

3.pants

Bernes konvencijas 2.–6.panta piemērošana

Līgumslēdzējas valstis, ievērojot attiecīgos grozījumus, piemēro Bernes konvencijas 2.–6.panta noteikumus attiecībā uz šajā līgumā paredzēto aizsardzību.

4.pants

Datorprogrammas

Atbilstoši Bernes konvencijas 2.pantam datorprogrammas tiek aizsargātas kā literārie darbi. Šī aizsardzība piemērojama datorprogrammām, lai kāds būtu to izpausmes veids vai forma.

5.pants

Datu apkopojumi (datu bāzes)

Datu vai citu materiālu apkopojumi jebkurā formā, kuri atlases vai satura sakārtojuma ziņā uzskatāmi par intelektuāliem jaunrades darbiem, tiek aizsargāti kā tādi. Šī aizsardzība neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, un tā neietekmē nekādas autortiesības, kas ir spēkā attiecībā uz apkopojumā ietvertajiem datiem vai materiāliem.

6.pants

Izplatīšanas tiesības

(1) Literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju padarīt sabiedrībai pieejamus savu darbu oriģinālus un kopijas, tos pārdodot vai citādā veidā nododot tālāk savas īpašumtiesības.

(2) Nekas no šajā līgumā paredzētā neietekmē līgumslēdzēju valstu brīvību pieņemt noteikumus, ja tādi vispār nepieciešami, saskaņā ar kuriem šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izbeigšanās piemērojama pēc tam, kad ar autora atļauju darba oriģināls vai kopija pirmo reizi pārdoti vai īpašumtiesības uz tiem nodotas tālāk citādā veidā.

7.pants

Iznomāšanas tiesības

(1) Autoriem, kuri radījuši:

(i) datorprogrammas;

(ii) kinematogrāfiskus darbus un

(iii) darbus, kas ietverti fonogrammās

kā tas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīvos aktos, ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrības vajadzībām savu darbu oriģinālus vai kopijas.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

(i) datorprogrammām, kad šīs programmas kā tādas nav nomas pamatobjekts, un

(ii) kinematogrāfiskiem darbiem, izņemot gadījumus, kad noma komerciālos nolūkos var izraisīt šo darbu plašu kopēšanu, tādējādi nodarot kaitējumu ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.

(3) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem līgumslēdzēja valsts, kurā 1994.gada 15.aprīlī bija spēkā un vēl joprojām ir spēkā kārtība, kas paredz taisnīgu atlīdzību autoriem, ja tiek iznomātas fonogrammās ietverto viņu darbu kopijas, var saglabāt šo kārtību ar noteikumu, ka fonogrammās ietverto darbu iznomāšana komerciālos nolūkos neradīs būtisku kaitējumu autoru ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.

8.pants

Komunicēšanās ar publiku

Nepārkāpjot Bernes konvencijas 11(1)(ii), 11bis(1)(i) un (ii), 11ter(1)(ii), 14(1)(ii) un 14bis(1) panta noteikumus, literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības atļaut komunicēt ar publiku raidot savus darbus pa vadiem vai ēterā, arī padarīt šos darbus pieejamus sabiedrībai tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tos izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles.

9.pants

Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš

Attiecībā uz fotogrāfiskiem darbiem līgumslēdzējas valstis nepiemēro Bernes konvencijas 7 (4) panta noteikumus.

10.pants

Ierobežojumi un izņēmumi

(1) Līgumslēdzējas valstis var savos normatīvos aktos paredzēt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tiesībām, kuras literāro un mākslas darbu autoriem noteiktas ar šo līgumu, tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.

(2) Līgumslēdzējas valstis, piemērojot Bernes konvenciju, jebkurus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tajā paredzētajām tiesībām nosaka vienīgi tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.

11.pants

Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem

Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus juridiskos mehānismus, lai neļautu apiet esošos tehniskos līdzekļus, ko izmanto autori, īstenodami savas tiesības saskaņā ar šo līgumu un Bernes konvenciju, un kas attiecībā uz autoru darbiem ierobežo jebkuru rīcību, kuru nav atļāvis konkrētais autors vai kuru nepieļauj likums.

12.pants

Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu

(1) Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgus un efektīvus juridiskos mehānismus pret ikvienu personu, kura apzināti veic kādu no turpmākminētajām darbībām, ja persona zina vai tai, ņemot vērā civiltiesību aktus, būtu jāzina, ka šī darbība var izraisīt, padarīt iespējamu, veicināt vai slēpt jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpumu, proti:

(ii) bez atļaujas izdzēš vai sagroza jebkuru elektronisko informāciju par tiesību pārvaldījumu;

(iii) bez atļaujas izplata, importē izplatīšanas nolūkos, pārraida vai izziņo sabiedrībai darbus vai darbu kopijas, zinot, ka elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu ir bez atļaujas izdzēsta vai sagrozīta.

(2) Šā panta izpratnē "informācija par tiesību pārvaldījumu" ir tāda informācija, kas identificē darbu, darba autoru, personu, kurai ir jebkādas tiesības uz darbu, vai informācija par darba izmantošanas noteikumiem un apstākļiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju, ja jebkuri šādi informācijas elementi pievienoti darba eksemplāram vai parādās darbam komunicējot ar publiku.

13.pants

Piemērošana laika ziņā

Līgumslēdzējas valstis piemēros Bernes konvencijas 18.panta noteikumus attiecībā uz visu veidu aizsardzību, ko nosaka šis līgums.

14.pants

Tiesību īstenošanas kārtība

(1) Līgumslēdzējas valstis apņemas atbilstoši savām tiesību sistēmām veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma piemērošanu.

(2) Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai šo valstu normatīvos aktos būtu paredzēta tāda tiesību īstenošanas kārtība, kas dotu iespēju efektīvi rīkoties jebkura šajā līgumā noteikto tiesību pārkāpuma gadījumā, tajā skaitā veikt steidzamus pasākumus pārkāpumu novēršanai un pasākumus jebkuru iespējamo turpmāko pārkāpumu nepieļaušanai.

15.pants

Asambleja

(1) (a) Līgumslēdzējas valstis izveido asambleju.

(b) Katru līgumslēdzēju valsti asamblejā pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt vietnieki, padomnieki un eksperti.

(c) Katras delegācijas izdevumus sedz tā līgumslēdzēja valsts, kura apstiprinājusi šo delegāciju, Asambleja var lūgt Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (turpmāk WIPO) sniegt finansiālu palīdzību, lai veicinātu to līgumslēdzēju valstu delegāciju piedalīšanos, kuras atbilstoši ANO Ģenerālās Asamblejas iedibinātajai praksei tiek uzskatītas par jaunattīstības valstīm vai kurās noris pāreja uz tirgus ekonomiku.

(2) (a) Asambleja izskata jautājumus, kas saistīti ar šā līguma uzturēšanu spēkā un attīstību, kā arī tā piemērošanu un darbību.

(b) Asambleja pilda funkciju, kas tai noteikta 17(1) pantā attiecībā uz zināmu starpvalstu organizāciju uzņemšanu par šā līguma dalībniecēm.

(c) Asambleja lemj par diplomātisko konferenču sasaukšanu šā līguma pārskatīšanai un dod WIPO ģenerāldirektoram nepieciešamos norādījumus par šādas diplomātiskās konferences sagatavošanu.

(3)(a) Katrai līgumslēdzējai pusei, ja tā ir valsts, pieder viena balss, un tā balso tikai savā vārdā.

(b) Katra līgumslēdzēja puse, ja tā ir starpvalstu organizācija, var piedalīties balsošanā savu dalībvalstu vietā, un tai piederošo balsu skaits ir vienāds ar attiecīgās organizācijas dalībvalstu — šā līguma dalībnieču — skaitu. Neviena šāda starpvalstu organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm pati īsteno balsstiesības, un otrādi.

(4)Asambleja pulcējas kārtējā sesijā reizi divos gados pēc WIPO ģenerāldirektora sasaukuma.

(5)Asambleja pieņem pati savus kārtības noteikumus, arī par ārkārtas sesiju sasaukšanu, prasībām attiecībā uz kvorumu un — atbilstoši šā līguma noteikumiem — par dažāda veida lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.

16.pants

Starptautiskais birojs

WIPO Starptautiskais birojs veic administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar šo līgumu.

17.pants

Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci

(1) Ikviena WIPO dalībvalsts var kļūt par šā līguma dalībnieci.

(2) Asambleja ar savu lēmumu var uzņemt par šā līguma dalībnieci jebkuru starpvalstu organizāciju, kura paziņo, ka ir kompetenta šajā līgumā ietvertajos jautājumos, ka tai šajā jomā ir savi, šīs organizācijas dalībvalstīm saistoši normatīvie akti un ka tā saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem ir attiecīgi pilnvarota kļūt par šā līguma dalībnieci.

(3) Eiropas Kopiena, ja tā iesniedz šā panta iepriekšējā daļā minēto paziņojumu diplomātiskajai konferencei, kura apstiprinājusi šo līgumu, var kļūt par šā līguma dalībnieci.

18.pants.

Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums

Ja šajā līgumā nav nekādu specifisku noteikumu, kas paredzētu citādi, katrai līgumslēdzējai pusei ir visas tiesības un tā uzņemas visas saistības, ko nosaka šis līgums.

19.pants

Līguma parakstīšana

Ikviena WIPO dalībvalsts un Eiropas Kopienas dalībvalsts var parakstīt šo līgumu līdz 1997.gada 31.decembrim

20.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis līgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad WIPO ģenerāldirektoram nodoti glabāšanā 30 valstu ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti.

21.pants

Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm

Šis līgums kļūst saistošs:

(i) 20.pantā minētajām 30 valstīm — dienā, kad šis līgums stājas spēkā;

(ii) jebkurai citai valstij — pēc trim mēnešiem no dienas, kad šī valsts nodevusi savu dokumentu glabāšanā WIPO ģenerāldirektoram;

(iii) Eiropas Kopienai – pēc trim mēnešiem no ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā saskaņā ar 20.pantu, vai arī pēc trim mēnešiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pirms līguma stāšanās spēkā;

(iv) Jebkurai citai starpvalstu organizācijai, kas uzņemta par šā līguma dalībnieci — pēc trim mēnešiem no dienas, kad pievienošanās dokuments nodots glabāšanā.

22.pants

Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu

Attiecībā uz šo līgumu nav pieļaujamas nekādas atrunas.

23.pants

Līguma denonsēšana

Jebkura līgumslēdzēja puse var šo līgumu denonsēt, iesniedzot attiecīgu WIPO ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Jebkura denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad WIPO ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu.

24.pants

Līguma valodas

(2) Šis līgums ir parakstīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti minētajās valodās ir vienlīdz autentiski.

(3) Pēc ieinteresētās puses lūguma un pēc konsultācijām ar visām ieinteresētajām pusēm WIPO ģenerāldirektors apstiprina oficiālu tekstu jebkurā citā valodā, kura nav minēta šā panta pirmajā daļā. Šīs daļas izpratnē "ieinteresētā puse" ir jebkura WIPO dalībvalsts, uz kuras oficiālo valodu vai valodu, kas ir viena no tās oficiālajām valodām, attiecas minētais lūgums, kā arī Eiropas Kopiena un jebkura cita starpvalstu organizācija, kas var kļūt par šā līguma dalībnieci, ja minētais lūgums attiecas uz vienu no šādas organizācijas oficiālajām valodām.

25.pants

Depozitārijs

WIPO ģenerāldirektors ir šā līguma depozitārijs.

 

Kopīgais paziņojums attiecībā uz

Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) autortiesību līgumu

Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gadā 20.decembrī, Ženēvā

 

Attiecībā uz 1(4) pantu

Reproducēšanas tiesības, kas noteiktas Bernes konvencijas 9.pantā, un izņēmumos, kurus pieļauj šis pats pants, var pilnībā piemērot attiecībā uz digitālo vidi, īpaši uz digitālā formā ietvertu darbu. Tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 9.panta izpratnē aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā atzīstama par reproducēšanu.

Attiecībā uz 3.pantu

Tiek izskatīts, ka piemērojot šā līguma 3.pantu, Bernes konvencijas 2.–6.pantā lietots termins "Savienības valstis" tiks saprasts tā, it kā tas atiektos uz šā līguma dalībvalsti, ja minētos Bernes konvencijas pantus piemēros attiecībā uz šajā līgumā noteikto aizsardzību. Tiek arī uzskatīts, ka minētajos Bernes konvencijas pantos lietotais termins "pie Savienības nepiederoša valsts" tādos pašos gadījumos tiks saprasts tā, it kā tas attiektos uz valsti, kura nav šā līguma dalībvalsts, un ka Bernes konvencijas 2(8), 2bis(2), 3.,4. un 5.pantā lietotais termins "šī konvencija" tiks saprasts tā, it kā tas attiektos gan uz Bernes konvenciju, gan uz šo līgumu. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 3.–6.pantā lietotais termins "Savienības valsts pilsonis", ja šos pantus piemēro šim līgumam attiecībā uz starpvalstu organizāciju, kura ir šā līguma dalībniece, nozīmē jebkuras tādas valsts pilsoni, kura ir konkrētās starpvalstu organizācijas dalībvalsts.

Attiecībā uz 4.pantu

Noteikumi par datorprogrammu aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 4.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.

Attiecībā uz 5.pantu

Noteikumi par datu apkopojumu (datu bāzu) aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 5.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.

Attiecībā uz 6. un 7.pantu

Šajos pantos lietotie termini "kopijas" un "oriģināls un kopijas", ja tie apzīmē šajos pantos noteikto izplatīšanas tiesību un iznomāšanas tiesību objektus, attiecas vienīgi uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā taustāmus priekšmetus.

Attiecībā uz 7.pantu

Tiek uzskatīts, ka pienākumi, ko nosaka 7(1) pants, neprasa, lai līgumslēdzēja valsts nodrošinātu ekskluzīvas komerciālās iznomāšanas tiesības autoriem, kuriem saskaņā ar attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīviem aktiem nav piešķirtas tiesības attiecībā uz fonogrammām. Tiek uzskatīts, ka šis pienākums atbilst līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) 14(4) panta noteikumiem.

Attiecībā uz 8.pantu

Tiek uzskatīts, ka tīri fiziska tādu iekārtu nodrošināšana, kuras dod iespēju komunicēt ar publiku vai ar kurām tiek īstenota komunicēšana ar publiku šā līguma vai Bernes konvencijas izpratnē nav uzskatāma par pašu komunicēšanu ar publiku. Tiek arī uzskatīts, ka nekas no 8.pantā minētā nekavē līgumslēdzēju valsti piemērot 11 bis (2) pantu.

Attiecībā uz 10.pantu

Tiek uzskatīts, ka 10.panta noteikumi ļauj līgumslēdzējai valstij izstrādāt tālāk un attiecīgi piemērot digitālajai videi savos normatīvos aktos noteiktos ierobežojumus un izņēmumus, kuri saskaņā ar Bernes konvenciju atzīstami par pieņemamiem. Tāpat jāsaprot, ka šie noteikumi ļauj līgumslēdzējām valstīm izstrādāt jaunus izņēmumus un ierobežojumus, kuri ir piemēroti digitālo tīklu videi.

Tiek arī uzskatīts, ka 10(2) panta noteikumi nedz sašaurina, nedz arī paplašina Bernes konvencijā pieļauto ierobežojumu un izņēmumu piemērošanas apjomu.

Attiecībā uz 12.pantu

Tiek uzskatīts, ka šajā pantā minētā frāze "jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpums" attiecas gan uz ekskluzīvajām tiesībām, gan arī uz tiesībām saņemt atlīdzību.

Tiek arī uzskatīts, ka līgumslēdzējas valstis neizmantos šo pantu tādā nolūkā, lai izstrādātu vai īstenotu tiesību pārvaldījuma sistēmas, kuru rezultātā tiktu noteiktas formalitātes, kas nav pieļaujamas atbilstoši Bernes konvencijai vai šim līgumam, jo liedz brīvu preču kustību vai traucē šajā līgumā noteikto tiesību izmantošanu.