Preses izdevēji lūdz līdz 5% samazināt PVN drukātajiem preses izdevumiem


19.12.2018. Latvijas Preses izdevēju asociācija lūdz līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) drukātajiem preses izdevumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā organizācijas vēstule.

Asociācija ar minēto lūgumu vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNKK), Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK), ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V), Saeimā pārstāvētajām frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas.

Vēstulē uzsvērts, ka ir pagājuši desmit gadi, kopš no 5% līdz 12% tikusi paaugstināta PVN likme preses izdevumiem. Asociācijā norādīja, ka tik augsta PVN likme presei "nav praktiski nekur Eiropas Savienībā", turklāt Lietuvā PVN presei pavisam nesen ir atgriezts 5% līmenī.

Asociācijā atgādināja, ka PVN likmes paaugstinājums pirms desmit gadiem ticis saistīts ar plānu palielināt budžeta ieņēmumus, taču jau drīz esot bijis skaidrs, ka ieņēmumi budžetā no preses izdevējdarbības nozares nevis palielinās, bet gan strauji samazinās.

"7% izņemšana no jebkura biznesa apgrozījuma var būt nāvējoša - reti kurš spēj strādāt ar peļņas normu, kas lielāka par šo skaitli. Jau tad, 2009.gadā, izdevēji prognozēja būtisku laikrakstu un žurnālu tirāžu kritumu saistībā ar šo nodokļa izmaiņu, tomēr reti kurš spēja prognozēt, cik patiešām ievērojamas būs šīs sekas," pauda organizācijā.

Desmitgades laikā reklāmas tirgū ir nostabilizējušies dažādi vietējie un starptautiskie digitālie mediji, vislielāko tirgus daļu, kā norādīja asociācijā, atņemot tieši drukātajai presei. Tai pat laikā ir samazinājies iedzīvotāju - potenciālo preses izdevuma lasītāju - skaits. Līdztekus tam arvien saasinās konkurence ar ārzemēs, jo īpaši Krievijā, izdotiem preses izdevumiem.

Rezultātā dramatiski kritusies preses izdošanas rentabilitāte - lielākā daļa izdevēju strādā ar zaudējumiem pat laikā, kad valstī ir ekonomiskais uzplaukums. "Desmit gadu laikā ir kritusies žurnālistikas darba kvalitāte, samazinājusies redakcionālās brīvības pakāpe, izdevējiem ir grūtības norēķināties ar piegādātājiem, autoriem un valsti. Veikalu plauktos un abonēšanas katalogos ar katru gadu samazinās Latvijā izdoto laikrakstu un žurnālu skaits, kamēr viņu vietu aizņem ārvalstīs, jo īpaši Krievijā, izdotie," vērtēja asociācijā.

Organizācijā zināja stāstīt, ka lasītāju pieprasījums pēc dažāda žanra un tematikas preses izdevumiem gan neesot mazinājies - to parādot aptaujas un redakciju veiktie pētījumi. Preses izdevējiem būtu daudz lielākas iespējas apmierināt šo pieprasījumu, paaugstināt gan Latvijā latviešu valodā izdoto preses izdevumu tirāžas, gan sortimentu, gan kvalitāti, ja darbības nosacījumi un nodokļu slogs būtu līdzīgs tam, kāds tas ir citās ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, pārliecināti asociācijā.

Tādēļ asociācija aicina steidzami veikt izmaiņas likumdošanā, nosakot vienotu 5% PVN likmi Latvijā izdotiem drukātajiem preses izdevumiem. Nepieciešamības gadījumā asociācija ir gatava tikties un ievērojami detalizētāk analizēt iepriekš minētos apstākļus, uzsverot, ka šāds lēmums būtu "ārkārtīgi svarīgs mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos un spēs būtiski pastiprināt preses izdevēju spējas saglabāt un vairot preses brīvību kā vienu no demokrātijas pamatvērtībām Latvijā".

Informācijas avots: nozare.lv