Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu


Grozījumi:
14.10.1999. likums ("LV", 353/354 (1813/1814), 27.10.1999.) [spēkā ar 10.11.1999.];
12.12.2002. likums ("LV", 187 (2762), 20.12.2002.) [spēkā ar 01.01.2003.];
30.10.2003. likums ("LV", 159 (2924), 12.11.2003.) [spēkā ar 26.11.2003.];
22.01.2004. likums ("LV", 15 (2963), 29.01.2004.) [spēkā ar 01.02.2004.];
24.02.2005. likums ("LV", 43 (3201), 15.03.2005.) [spēkā ar 29.03.2005.];
22.06.2005. likums ("LV", 104 (3262), 06.07.2005.) [spēkā ar 20.07.2005.];


Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:


Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu
(Likuma nosaukums 14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.1999.)


1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tabaka - nakteņu dzimtas augs, kas satur nikotīnu;

2) nikotīns - tabakā un tabakas izstrādājumos esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās;

3) smēķēšana - tāda tabakas izstrādājumu lietošana, kuras rezultātā izdalās tabakas dūmi;

4) (izslēgts ar 14.10.1999. likumu);

5) tabakas darva - neapstrādāts bezūdens dūmu kondensāts, kas nesatur nikotīnu;

6) tabakas izstrādājumi - šā likuma izpratnē: izstrādājumi, kuri pilnīgi vai daļēji pagatavoti no ģenētiski modificētas vai nemodificētas tabakas (piemēram, cigaretes, cigarellas, cigāri, pīpju un cita smēķējamā tabaka, šņaucamā, košļājamā, zelējamā un velmējamā tabaka) un kuri paredzēti smēķēšanai, šņaukšanai, košļāšanai vai zelēšanai;

7) tabakas izstrādājumu reklāma - jebkurā veidā izplatīta informācija, tai skaitā komerciāls paziņojums (piemēram, iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), kuras mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu;

8) iepakojuma vienība - mazākā patērētājam piedāvātā tabakas izstrādājumu tara (piemēram, paciņa, kastīte, kārba, maisiņš), kuru atverot var piekļūt tabakas izstrādājumam;

9) telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - smēķēšanai paredzēta atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas pamatpakalpojumi;

10) tabakas izstrādājumi orālai lietošanai - šā likuma izpratnē: tabakas izstrādājumi, kuri paredzēti orālai lietošanai un pilnīgi vai daļēji pagatavoti no tabakas cietā veidā (formā) vai daļiņu veidā (formā) vai jebkurā to apvienojumā un tiek piedāvāti maisiņu iepakojumā (sausos, smaržīgos vai porainos maisiņos) vai iesaiņojumā, kas ir līdzīgs pārtikas produktu iesaiņojumam, izņemot tos tabakas izstrādājumus, kuri izmantojami smēķēšanai vai košļāšanai;

11) sastāvdaļa - jebkura viela vai materiāls (arī pārveidotā veidā), ko izmanto tabakas izstrādājuma ražošanā vai sagatavošanā un kas iekļauts gatavajā izstrādājumā (ieskaitot papīru, filtru, krāsas, uzlīmes), izņemot tabakas lapas un citas dabiskas vai nepārstrādātas tabakas auga daļas;

12) vieta, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu apzīmēta un ugunsdrošības noteikumu prasībām atbilstoši aprīkota teritorija ārpus ēkām brīvā dabā, telpa vai telpas daļa, kas aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu, vai telpas daļa vasaras (āra) kafejnīcā;

13) publiska ēka vai būve - ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 procentus kopējās platības aizņem publiskas telpas;

14) publiska telpa - sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri);

15) telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, - atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. Šī telpa aizņem līdz 50 procentiem no kopējās publiskās telpas platības un ir izvietota pēc iespējas tālāk no ieejas tajā. Telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu;

16) publiski pasākumi - sabiedrībai pieejamas dažāda veida atklātas akcijas (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes);

17) publiska teritorija - ietves, tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, satiksmes ejas, kā arī parki, skvēri, peldvietas un citas speciāli sabiedrības vajadzībām iekārtotas atpūtas vietas brīvā dabā;

18) sponsorēšana - jebkāda veida kolektīvs vai personisks atbalsts kādam pasākumam, darbībai vai indivīdam ar mērķi tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999., 30.10.2003., 24.02.2005. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi, noteikt tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības noformējumu un tabakas izstrādājumu izplatīšanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā valsts kontrolē tabakas un tabakas izstrādājumu apriti, tabakas izstrādājumu reklāmu, sponsorēšanu un smēķēšanu publiskās ēkās, būvēs, telpās un teritorijās.
(24.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
3.pants. Darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu

(1) Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.

(2) Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam - nesmēķētājam - ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.
4.pants. Tabakas audzēšanas ierobežojumi

(1) Latvijā ir aizliegts audzēt tabaku rūpnieciskiem mērķiem bez Zemkopības ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences).

(2) Fiziskajām personām ir atļauts audzēt tabaku tikai personiskajām vajadzībām.
5.pants. Tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas un izlaišanas brīvam apgrozījumam ierobežojumi

Aizliegts:

1) realizēt šņaucamo un košļājamo tabaku;

2) ražot, realizēt un izlaist brīvam apgrozījumam (turpmāk - importēt) cigaretes, kurās nikotīna daudzums pārsniedz 1 miligramu vienā cigaretē (šis daudzums noteikts atbilstoši standarta LVS ISO 10315:2003 prasībām attiecībā uz nikotīnu);

3) ražot, realizēt un importēt cigaretes, kurās tabakas darvas daudzums pārsniedz 10 miligramus vienā cigaretē (šis daudzums noteikts atbilstoši standarta LVS ISO 4387:2003 prasībām attiecībā uz tabakas darvu);

4) ražot, realizēt un importēt cigaretes, kurās oglekļa monoksīda daudzums pārsniedz 10 miligramus vienā cigaretē (šis daudzums noteikts atbilstoši standarta LVS ISO 8454:2003 prasībām attiecībā uz oglekļa monoksīdu);

5) realizēt cigaretes, ja par attiecīgo cigarešu partiju šā likuma 5.1 panta otrajā daļā minētās vai Eiropas Komisijas sarakstā iekļautās Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās laboratorijas nav iesniegušas testēšanas pārskatu;

6) realizēt tabakas izstrādājumus, kuru iepakojuma noformējums neatbilst šā likuma 6.panta noteikumiem;

7) realizēt tabakas izstrādājumus orālai lietošanai.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2003. 5.punkts stājas spēkā 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)
5.1 pants. Mērījumu metodes

(1) Uz cigarešu paciņām norādītā nikotīna un tabakas darvas daudzuma pareizību apstiprina saskaņā ar standartu LVS ISO 8243:2003.

(2) Ja par attiecīgo cigarešu partiju Eiropas Komisijas sarakstā iekļautās Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās laboratorijas nav izsniegušas testēšanas pārskatu, juridiskās personas, kuras šīs cigaretes realizē, atbilstoši šā likuma 5.panta 2., 3. un 4.punkta noteikumiem pārbauda par saviem līdzekļiem nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda daudzumu cigaretēs Ministru kabineta pilnvarotās un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2001 akreditētās laboratorijās.

(3) Ekonomikas ministrija nosūta Eiropas Komisijai Ministru kabineta pilnvaroto un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2001 akreditēto laboratoriju sarakstu, norādot apstiprināšanai lietotos kritērijus un piemērotās pārraudzības metodes, kā arī nosūta aktualizētu informāciju, ja sarakstā izdarīti grozījumi.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2003. Trešā daļa stājas spēkā 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)
6.pants. Tabakas izstrādājumu iepakojuma noformējums

(1) Uz importējamo vai Latvijā ražoto tabakas izstrādājumu iepakojuma aizliegts:

1) attēlot konkrētas fiziskās personas;

2) attēlot Latvijas valsts vai latviešu folkloras simbolus;

3) izmantot animācijas attēlus.

(2) Pēc 2004.gada 1.maija uz katras Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības jābūt vismaz vienam no šādiem vispārīgiem brīdinājumiem valsts valodā:

1) "Smēķēšana nogalina";

2) "Smēķēšana nopietni apdraud Jūs un cilvēkus Jums blakus".

(3) Līdz 2004.gada 1.maijam uz katras Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības vislabāk redzamās virsmas jābūt skaidram un salasāmam vispārīgam brīdinājumam "Tabaka nopietni kaitē cilvēka veselībai" vai vienam no šā panta otrajā daļā minētajiem vispārīgajiem brīdinājumiem.

(4) Pēc 2004.gada 1.maija uz katras Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības jābūt vismaz vienam no šādiem speciāliem brīdinājumiem valsts valodā:

1) "Smēķētāji mirst jauni";

2) "Smēķēšana izraisa artēriju nosprostošanos un rada sirdslēkmes un insultu";

3) "Smēķēšana izraisa neārstējamu plaušu vēzi";

4) "Smēķēšana grūtniecības laikā kaitē Jūsu bērnam";

5) "Sargiet bērnus: nelieciet viņiem elpot tabakas dūmus!";

6) "Atmest smēķēšanu Jums var palīdzēt Jūsu ģimenes ārsts un farmaceits";

7) "Smēķēšana izraisa stipru atkarību, nesāc!";

8) "Smēķēšanas atmešana samazina risku saslimt ar neārstējamām sirds un plaušu slimībām";

9) "Smēķēšana var izraisīt lēnu un mokošu nāvi";

10) "Lūdz palīdzību, lai atmestu smēķēšanu! (tālr.7037333)";

11) "Smēķēšana var pasliktināt asinsriti un izraisīt impotenci";

12) "Smēķēšana paātrina ādas novecošanos";

13) "Smēķēšana var kaitēt spermatozoīdiem un samazināt auglību";

14) "Tabakas dūmi satur benzolu, nitrozamīnus, formaldehīdu un zilskābi".

(5) Līdz 2004.gada 1.maijam uz katras Latvijā realizējamo cigarešu un velmējamās tabakas iepakojuma vienības jābūt vismaz vienam no šā panta ceturtajā daļā minētajiem speciālajiem brīdinājumiem vai vienam šādam speciālam brīdinājumam:

1) "Smēķēšana izraisa vēzi";

2) "Smēķēšana izraisa sirds slimības";

3) "Aizsargājiet bērnus: nelieciet viņiem elpot tabakas dūmus!";

4) "Smēķēšana rada atkarību".

(6) Līdz 2004.gada 1.maijam uz katras Latvijā realizējamo cigāru, cigarellu, pīpju tabakas iepakojuma vienības jābūt vismaz vienam no šā panta ceturtajā daļā minētajiem speciālajiem brīdinājumiem vai vienam šādam skaidram un salasāmam speciālam brīdinājumam:

1) "Smēķēšana izraisa vēzi";

2) "Smēķēšana izraisa nāvējošas slimības";

3) "Smēķēšana bojā apkārtesošo veselību";

4) "Smēķēšana izraisa sirds slimības".

(7) Šā panta otrajā daļā minētos vispārīgos brīdinājumus uz attiecīgā tabakas izstrādājuma iepakojuma vienībām regulāri maina. Brīdinājumu drukā uz visredzamākās (lielākās) tabakas iepakojuma vienības virsmas, kā arī uz jebkura ārējā iepakojuma, izņemot caurspīdīgo papildu apvalku, kas tiek lietots tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā.

(8) Šā panta ceturtajā daļā minētos speciālos brīdinājumus uz attiecīgā tabakas izstrādājuma iepakojuma vienībām regulāri maina. Brīdinājumu drukā uz otras redzamākās (lielākās) tabakas iepakojuma vienības virsmas, kā arī uz jebkura ārējā iepakojuma, izņemot caurspīdīgo papildu apvalku, kas tiek lietots tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā.

(9) Šā panta piektās daļas 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā un sestās daļas 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā minētos speciālos brīdinājumus, kas novietoti uz otras lielākās tabakas iepakojuma vienības virsmas, uz attiecīgā tabakas izstrādājuma iepakojuma vienībām maina, lai gada laikā dažādi brīdinājuma varianti parādītos vienādā daudzumā ar piecu procentu nobīdi.

(10) Pēc 2004.gada 1.maija:

1) uz katras Latvijā realizējamo cigarešu iepakojuma vienības jābūt:

a) norādījumam valsts valodā par nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda daudzumu miligramos vienā cigaretē. Šo norādījumu izvieto uz vienas no cigarešu iepakojuma vienības sānu malām, un tas aizņem vismaz 10 procentus no attiecīgās virsmas,

b) piestiprinātai akcīzes nodokļa markai. Ja ir slēgts caurspīdīgs papildu apvalks, akcīzes nodokļa markai jāatrodas zem tā;

2) gan pirms vispārīgā, gan pirms speciālā brīdinājuma jābūt norādei "Veselības ministrija brīdina";

3) vispārīgais brīdinājums (izņemot norādi "Veselības ministrija brīdina"), kas paredzēts šā panta otrajā daļā, aizņem vismaz 30 procentus no attiecīgās tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības ārējās virsmas;

4) speciālais brīdinājums (izņemot norādi "Veselības ministrija brīdina"), kas paredzēts šā panta ceturtajā daļā, aizņem vismaz 40 procentus no attiecīgās tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības ārējās virsmas;

5) uz citu tabakas izstrādājumu (kuri nav cigaretes) iepakojuma vienību redzamākajām (lielākajām) virsmām, kuras ir lielākas par 75 kvadrātcentimetriem, šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētie brīdinājumi aizņem vismaz 22,5 kvadrātcentimetrus lielu laukumu no katras virsmas;

6) vispārīgā un speciālā brīdinājuma tekstam un norādījumam par nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda saturu atbilstoši šīs daļas 1.punkta "a" apakšpunktam jābūt:

a) skaidram un salasāmam,

b) izvietotam tā, lai, atverot iepakojuma vienību, to nevarētu sabojāt vai noņemt. Brīdinājumi nedrīkst būt drukāti vai piestiprināti uz caurspīdīgā iepakojuma un akcīzes nodokļa markām, tie nedrīkst būt izdzēšami, kā arī tos nedrīkst apslēpt vai pārklāt cita rakstveida informācija vai attēls. Tabakas izstrādājumiem (kuri nav cigaretes) brīdinājuma teksts var būt drukāts uz uzlīmes, ja šāda uzlīme nav noņemama,

c) drukātam ar melnu krāsu Helvetica treknrakstā uz balta fona, turklāt burtu izmēram jābūt tādam, lai uzraksts aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no laukuma, kas paredzēts vajadzīgajam tekstam,

d) drukātam ar mazajiem burtiem, izņemot ziņojuma pirmo burtu un gadījumus, kad gramatikas likumi nosaka citādi,

e) centrētam laukumā paralēli paciņas augšējai malai, izņemot gadījumus, kad sānu mala ir šaurāka par 16 milimetriem (tad norādījumu par nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda saturu drukā perpendikulāri paciņas augšējai malai),

f) apvilktam ar melnu apmali, kas ir ne mazāk kā 3 milimetrus un ne vairāk kā 4 milimetrus plata un neskar brīdinājuma tekstu vai norādīto informāciju. Apmale netiek uzskatīta par brīdinājumam paredzētā laukuma daļu;

7) lai nodrošinātu tabakas izstrādājumu identifikāciju un varētu izsekot to apritei, tabakas izstrādājumus marķē ar partijas numuru vai līdzvērtīgu marķējumu uz katras iepakojuma vienības tā, lai varētu noteikt ražošanas vietu un laiku;

8) aizliegts uz tabakas izstrādājumu iepakojuma izvietot tekstus, nosaukumus, preču zīmes vai citas zīmes, kas norāda, ka konkrētais tabakas izstrādājums ir mazāk kaitīgs par citiem tabakas izstrādājumiem (šī prasība neattiecas uz tabakas izstrādājumiem, kas tiek eksportēti uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis).

(11) Līdz 2004.gada 1.maijam Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībai jāatbilst šā panta desmitās daļas prasībām vai:

1) uz vienas no cigarešu iepakojuma vienības sānu malām jābūt norādījumam valsts valodā par nikotīna un tabakas darvas daudzumu miligramos, tam jāaizņem vismaz četri procenti no attiecīgās virsmas un jābūt skaidri salasāmam un drukātam uz kontrastaina pamata, kā arī jābūt tā izgatavotāja adresei, kurš veicis produkta pēdējo būtisko apstrādi;

2) šā panta trešajā daļā minētajam vispārīgajam brīdinājumam "Tabaka nopietni kaitē cilvēka veselībai" un piektās daļas 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā vai sestās daļas 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā minētajiem speciālajiem brīdinājumiem (katram no tiem) jāaizņem vismaz četri procenti no cigarešu iepakojuma vienības virsmas un vismaz viens procents no pārējo tabakas izstrādājumu iepakojuma virsmas, izņemot norādi "Labklājības ministrija brīdina", kurai jābūt pirms brīdinājuma. Šiem brīdinājumiem jābūt drukātiem treknā drukā uz kontrastaina pamata. Tie nedrīkst būt drukāti uz ārējā caurspīdīgā vai jebkura cita iepakojuma, tiem jābūt piestiprinātiem tā, lai tos nevarētu noņemt, kā arī tos nedrīkst apslēpt vai pārklāt cita rakstveida informācija vai attēls.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
7.pants. Tabakas izstrādājumu aprites kārtība

(1) Tabakas izstrādājumu aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Tabakas izstrādājumus aizliegts pārdot:

1) veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu un pusaudžu precēm;

2) bērnu iestādēs, skolās un citās audzināšanas un izglītības iestādēs;

3) ārstniecības iestādēs;

4) kultūras un sporta iestādēs;

5) izmantojot tirdzniecības automātus;

6) teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.

(3) Aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Par to tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt attiecīgam uzrakstam. Šaubu gadījumā pēc tirdzniecības vai policijas darbinieka pieprasījuma pircējam jāapliecina savs vecums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

(4) Aizliegts iesaistīt tabakas izstrādājumu realizēšanā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(5) Tabakas izstrādājumus, izņemot cigārus un cigarellas, atļauts realizēt tikai slēgtās iepakojuma vienībās.

(6) Tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt redzamam uzrakstam, kas brīdina, ka tabakas izstrādājumu lietošana nopietni kaitē cilvēka veselībai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999. un 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)
7.1 pants. Papildu informācija par tabakas izstrādājumiem

(1) Tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji katru gadu līdz 31.decembrim (pirmo reizi - līdz 2004.gada 31.decembrim) iesniedz Veselības inspekcijai visu to sastāvdaļu sarakstu, kuras lieto attiecīgo tabakas izstrādājumu ražošanā, kā arī norāda sastāvdaļu daudzumu katrā izstrādājumā atbilstoši tirdzniecības markai un veidam. Sarakstā norāda sastāvdaļu funkcijas un kategoriju, kā arī ražotājam vai importētājam pieejamos toksikoloģisko pētījumu datus par šīm sastāvdaļām (kuras var būt dedzinātā vai nededzinātā veidā), ja nepieciešams, norāda to ietekmi uz veselību un spēju izraisīt atkarību. Sarakstu sastāda pēc katras izstrādājumā iekļautās sastāvdaļas svara dilstošā secībā. Minētajam sarakstam pievieno deklarāciju, kurā izklāstīti iemesli šo sastāvdaļu iekļaušanai attiecīgajos tabakas izstrādājumos.

(2) Veselības inspekcija nodrošina patērētājiem pieeju saskaņā ar šo pantu iesniegtajai informācijai (sastāvdaļu sarakstam), kurā norādīts nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda saturs katrā izstrādājuma vienībā.

(3) Veselības inspekcija nodrošina tās informācijas aizsardzību, kura attiecas uz izstrādājuma specifisko formulu un ir uzņēmējdarbības noslēpums.
(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)
8.pants. Tabakas izstrādājumu reklāma

Tabakas izstrādājumu reklāmai ir jāinformē pircēji par tabakas izstrādājumu lietošanas kaitīgumu, un šādai informācijai ir jāaizņem vismaz pieci procenti no reklāmas platības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 10.11.1999.)
9.pants. Tabakas izstrādājumu reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumi

(1) Aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus un to lietošanu:

1) kultūras un sporta sarīkojumos, izņemot gadījumus, kad komersanti, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu ražošanu vai izplatīšanu, ir šo pasākumu ģenerālsponsors;

2) kinoteātros un videozālēs;

3) uz to valstī realizējamo preču un produkcijas iepakojuma, kurām nav tieša sakara ar tabaku;

4) uz Latvijas pasta sūtījumiem;

5) audzināšanas un izglītības iestādēs;

6) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās;

7) presē un citos drukātajos izdevumos, izņemot izdevumus, kas paredzēti komersantiem, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī izdevumos, kas izdoti un drukāti valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kas nav paredzēti Eiropas Savienības tirgum;

8) sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus;

9) uz ēkām un būvēm (reklāmstabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās, uz transporta līdzekļiem un sabiedriskā transporta līdzekļu salonos u.c.), izņemot tirdzniecības punktus.

(2) Aizliegts:

1) ražot un tirgot saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas un citus priekšmetus tabakas izstrādājumu formā, kas var pie¬saistīt nepilngadīgo uzmanību;

2) tabakas izstrādājumu un jebkurā citā reklāmā attēlot personas smēķējam;

3) reklāmas nolūkos izplatīt tabakas izstrādājumus bez maksas;

4) tabakas izstrādājumu reklāmā izmantot maldinošus, dezinformējošus, viltus līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var radīt kļūdainu priekšstatu par tabakas īpašībām, tās iedarbību uz veselību, ar tabakas izstrādājumu lietošanu saistītajiem riskiem vai vielām, kuras izdalās, lietojot tabakas izstrādājumus.

(3) Komersantiem, kuru pamatdarbība ir tabakas izstrādājumu ražošana vai tirdzniecība, aizliegts sponsorēt:

1) radio un televīzijas raidījumus un programmas;

2) pasākumus vai darbības, kurās ir iesaistītas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vai kuras norisinās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai kurām ir pārrobežu ietekme.

(4) Tabakas izstrādājumu reklāmā elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos ievēro arī Radio un televīzijas likuma noteikumus.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005. Pirmās daļas 7. un 8.punkts, kā arī trešās daļas 1.punkts (attiecībā uz radioraidījumiem un programmām) un 2.punkts stājas spēkā 31.07.2005.; otrās daļas 4.punkts stājas spēkā 01.08.2005.; pirmās daļas 2.punkts (attiecībā uz kinoteātriem) stājas spēkā 01.01.2006. Skat. Pārejas noteikumus.)
10.pants. Aizliegums smēķēt audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs
(Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
11.pants. Smēķēšanas ierobežojumi

(1) Aizliegts smēķēt:

1) izglītības un audzināšanas iestādēs, izņemot augstskolas, kurās atļauts smēķēt telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

2) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli;

3) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;

4) sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs;

5) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās;

6) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

7) publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), izņemot atsevišķas telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;

8) visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, kajītēm vai saloniem, kas paredzēti smēķētājiem;

9) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(2) Kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai. Vasaras (āra) kafejnīcās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(3) Viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs var būt speciāli ierādītas guļamtelpas, kurās ir atļauts smēķēt.

(4) Pašvaldības var aizliegt vai ierobežot smēķēšanu parkos, skvēros, peldvietās un citās publiskās teritorijās, izdodot saistošos noteikumus.

(5) Aizliegums smēķēt norādāms ar informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Smēķēt aizliegts" (balti burti uz sarkana fona), bet atļauja smēķēt - ar tādu pašu informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Atļauts smēķēt" (balti burti uz zaļa fona), vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.

(6) Kārtību, kādā izvietojami informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī uzrakstu un simbolu paraugus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2005. Pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 01.01.2006. Skat. Pārejas noteikumus.)
12.pants. Profilakses pasākumi

(1) Informāciju par tabakas izstrādājumu apriti apkopo un izvērtē Valsts statistikas pārvalde un citas valsts institūcijas.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas pienākums ir izveidot tabakas izstrādājumu lietošanas profilakses programmas dažādām iedzīvotāju grupām, ieviest tās izglītības iestādēs un veicināt to ieviešanu darbavietās.

(3) Veselības ministrijas pienākums ir nodrošināt iespēju ārstēties no nikotīna izraisītās atkarības personām, kuras to vēlas.
(14.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
13.pants. Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija

Ministru kabinets izveido Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisiju un apstiprina tās nolikumu, iekļaujot komisijā vismaz vienu pārstāvi no:

1) veselības aprūpes profesionālās organizācijas;

2) darba devēju organizācijas;

3) darbinieku organizācijas;

4) tabakas industrijas;

5) Veselības ministrijas;

6) Finanšu ministrijas;

7) Ekonomikas ministrijas;

8) Izglītības un zinātnes ministrijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
14.pants. No nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošana
(Izslēgts ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
14.1 pants. Tabakas izstrādājumu tirgus uzraudzība un kvalitātes kontrole

(1) Kontroli attiecībā uz šā likuma 5.panta 5.punktā minēto testēšanas pārskatu esamību veic Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Lai pārbaudītu šā likuma 5.panta 2., 3. un 4.punktā minēto ziņu patiesumu, Valsts ieņēmumu dienests ne retāk kā reizi gadā pārbauda nikotīna, tabakas darvas un oglekļa monoksīda daudzumu katra tirdzniecības nosaukuma cigaretēs. Ja cigaretēm ar vienu tirdzniecības nosaukumu ir atšķirīgs nikotīna, tabakas darvas vai oglekļa monoksīda saturs vai cigaretes izgatavotas dažādās ražošanas vietās, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt, lai attiecībā uz katra veida cigaretēm ar vienu tirdzniecības nosaukumu tiktu veikta pārbaude.

(3) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma cigarešu paraugus atlasa un testē Ministru kabineta pilnvarotas un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2001 akreditētas laboratorijas. Akreditētās laboratorijas par testēšanas rezultātiem informē Valsts ieņēmumu dienestu. Izdevumus, kas saistīti ar cigarešu paraugu atlasi un testēšanu, sedz ražotājs vai importētājs.

(4) Importētāji, kas ieved tabakas izstrādājumus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, pirms to realizācijas tirgū pārbauda tabakas izstrādājumu marķējuma atbilstību šā likuma prasībām Ministru kabineta pilnvarotajās un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2001 akreditētajās laboratorijās.
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2003. Pants stājas spēkā 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)
14.2 pants. Smēķēšanas ierobežojumu un aizliegumu kontrole

Šajā likumā noteikto smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija.
(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
15.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpšanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.
16.pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

Strīdus, kas radušies šā likuma piemērošanas gaitā, izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
Pārejas noteikumi
(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
1. Līdz 2003.gada 31.decembrim ir atļauts realizēt cigaretes, kurās tabakas darvas daudzums pārsniedz 12 miligramus, bet nepārsniedz 15 miligramus, ja tās ir importētas vai ražotas līdz 2003.gada 1.janvārim.
2. Līdz 2004.gada 1.maijam ir atļauts ražot, realizēt un importēt cigaretes, kurās tabakas darvas daudzums nepārsniedz 12 miligramus (šis daudzums noteikts atbilstoši standartam LVS ISO 4387:2003), un cigaretes, kurās nikotīna daudzums nepārsniedz 1,2 miligramus (šis daudzums noteikts atbilstoši LVS ISO 10315:2003).
3. Līdz 2007.gada 1.janvārim ir atļauts ražot cigaretes, kuru sastāvdaļu daudzums pārsniedz šā likuma 5.panta 2., 3. un 4.punktā noteiktās pieļaujamās normas, ja tās paredzētas eksportam uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
4. Tabakas izstrādājumus, kas nav cigaretes un kas saražoti līdz 2004.gada 1.maijam atbilstoši šā likuma 6.panta trešās, piektās, sestās, devītās un vienpadsmitās daļas 2.punktā noteiktajām prasībām, ir atļauts realizēt līdz 2004.gada 30.septembrim.
5. Šā likuma 5.panta 5.punkts, 5.1 panta trešā daļa un 14.1 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
6. Līdz 2004.gada 1.maijam ir aizliegts realizēt tabakas izstrādājumus, kuriem nav noteiktā kārtībā izsniegts obligātās kvalitātes atbilstības sertifikāts.
7. Šā likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.augustā.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
8. Juridiskās personas, kuras speciālo atļauju (licenci) vai izziņu komercdarbībai ar tabakas izstrādājumiem saņēmušas līdz 2004.gada 31.janvārim, var turpināt tabakas izstrādājumu realizāciju teritorijā, kurai piešķirts tirgus statuss, līdz izsniegtās speciālās atļaujas (licences) vai izziņas derīguma termiņa beigām. Sākot ar 2004.gada 1.februāri, speciālās atļaujas (licences) vai izziņas komercdarbībai ar tabakas izstrādājumiem teritorijā, kurai piešķirts tirgus statuss, netiek izsniegtas vai pārreģistrētas.
(22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)
9. Līdz 2006.gada 1.jūlijam augstskolās, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, darbavietās darba un koplietošanas telpās, publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.) atļauts smēķēt arī vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
10. Līdz 2006.gada 1.jūlijam kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt arī vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
11. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 3.punkta jaunā redakcija par aizliegumu smēķēt tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs, kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
12. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.augustam izdod noteikumus par kārtību, kādā izvietojami informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu, vai par atļauju smēķēt, kā arī nosaka uzrakstu un simbolu paraugus.
(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2005.)
13. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts, kā arī trešās daļas 1.punkts (attiecībā uz radioraidījumiem un programmām) un 2.punkts stājas spēkā 2005.gada 31.jūlijā.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
14. Presi un citus drukātos izdevumus, kuros ietverta tabakas izstrādājumu reklāma un kuri izdoti un drukāti līdz 2005.gada 31.jūlijam, atļauts izplatīt arī pēc 2005.gada 31.jūlija, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
15. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punkts (attiecībā uz kinoteātriem) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 5.jūnija direktīvas 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību.
Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 7.janvārī