Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi


Publicēts: Vēstnesis 59 12.04.2001

28.01.1981                                                                                     konvencija

 

 

Eiropas Padome
Konvencija par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi

Parakstīta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī

 

Preambula


Eiropas Padomes Dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās dalībnieku starpā, it īpaši balstoties uz tiesiskas valsts principiem, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

uzskatīdamas, ka ir vēlams paplašināt katras personas tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ņemot vērā arvien pieaugošo automātiski apstrādāto personas datu plūsmu pāri robežām;

vēlreiz vienlaicīgi apstiprinādamas savu apņemšanos nodrošināt informācijas brīvību neatkarīgi no robežām;

atzīdamas, ka ir nepieciešams saskaņot privātuma neaizskaramības pamatvērtības un informācijas brīvu plūsmu starp cilvēkiem,

ir vienojušās:


I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants
Mērķis un nolūks


Šīs Konvencijas mērķis ir katras Puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ("datu aizsardzība").


2.pants
Definīcijas


Šajā Konvencijā:

a) "personas dati" nozīmē jebkādu informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjektu");

b) "automātisks datu fails" nozīmē jebkādu datu kopumu, kas tiek automātiski apstrādāts;

c) "automātiska apstrāde" ietver šādas operācijas, ja tās pilnīgi vai daļēji veic ar automātiskiem līdzekļiem: datu glabāšanu, loģisku un/vai aritmētisku darbību veikšanu ar datiem, to pārveidošanu, dzēšanu, izguvi vai izplatīšanu;

d) "faila pārzinis" nozīmē fizisku vai juridisku personu, publisku institūciju, aģentūru vai jebkuru citu organizāciju, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir kompetenta lemt par to, kādam jābūt automātiskā datu faila nolūkam, kādas personas datu kategorijas jāglabā un kādas darbības ar to jāveic.


3.pants
Piemērošanas sfēra


1. Puses apņemas attiecināt šo Konvenciju uz automātiskiem personas datu failiem un automātisko personas datu apstrādi valsts un privātajā sektorā.

2. Jebkura Valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā vēlāk, var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, norādot, ka tā:

a) neattiecinās šo Konvenciju uz noteiktām automātisko personas datu failu kategorijām, kuru saraksts ir jāiesniedz. Šajā sarakstā tā tomēr neiekļauj tādas automātisko datu failu kategorijas, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir pakļautas datu aizsardzības noteikumiem. Tā attiecīgi groza šo sarakstu ar jaunu deklarāciju ikreiz, kad papildus automātisko datu failu kategorijas tiek pakļautas nacionālo normatīvo aktu datu aizsardzības noteikumiem;

b) attiecinās šo Konvenciju arī uz informāciju, kas attiecas uz personu grupām, asociācijām, fondiem, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un jebkurām citām organizācijām, kurās tieši vai netieši ietilpst fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai šīs organizācijas ir juridiskas personas;

c) attiecinās šo Konvenciju arī uz personas datu failiem, kas netiek apstrādāti automātiski.

3. Jebkura Valsts, kas ir paplašinājusi šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, iesniedzot jebkuru no iepriekšminētajām deklarācijām saskaņā ar 2.punkta b) vai c) apakšpunktu, var šādā deklarācijā norādīt, ka šāds paplašinājums attieksies tikai uz noteiktām personas datu failu kategorijām, kuru saraksts ir jāiesniedz.

4. Jebkura Puse, kura, iesniedzot deklarāciju saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, ir izslēgusi noteiktas personas datu failu kategorijas no šīs Konvencijas piemērošanas sfēras, nedrīkst prasīt šīs Konvencijas piemērošanu šādām datu kategorijām no tādas Puses, kas tās nav izslēgusi.

5. Līdzīgi, Puse, kura nav paplašinājusi šīs Konvencijas piemērošanu saskaņā ar 2.punkta b) un c) apakšpunktiem, nedrīkst prasīt šīs Konvencijas piemērošanu tādos gadījumos no tādas Puses, kas ir paplašinājusi Konvencijas piemērošanu.

6. Deklarācijas, kas minētas 2.punktā, stājas spēkā no brīža, kad Konvencija stājas spēkā attiecībā uz Valsti, kas tās iesniegusi, ja tās tikušas iesniegtas parakstīšanas vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas brīdī, vai pēc trim mēnešiem, kad tās ir saņēmis Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs, ja tās ir tikušas iesniegtas vēlāk. Šādas deklarācijas var pilnīgi vai daļēji atsaukt ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šādi atsaukumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc minētā paziņojuma saņemšanas.


II nodaļa
Datu aizsardzības pamatprincipi

 

4.pants
Pušu pienākumi


1. Katra Puse veic nepieciešamās izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos, lai ieviestu šajā nodaļā paredzētos datu aizsardzības pamatprincipus.

2. Šīs izmaiņas veic ne vēlāk kā līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz šo Pusi.


5.pants
Datu kvalitāte


Automātiski apstrādātajiem personas datiem jābūt:

a) iegūtiem un apstrādātiem godīgi un saskaņā ar likumu;

b) uzglabātiem noteiktiem un likumīgiem nolūkiem, un tos nedrīkst izmantot neatbilstoši šiem nolūkiem;

c) adekvātiem, saistītiem un samērīgiem, ņemot vērā nolūkus, kuru dēļ tie tiek glabāti;

d) precīziem un, ja nepieciešams, aktualizētiem;

e) saglabātiem veidā, kas dod iespēju identificēt datu subjektus ne ilgāku laiku, kā nepieciešams nolūkam, kura dēļ šie dati tiek glabāti.


6.pants
Īpašas datu kategorijas


Personas datus, kas norāda uz rases izcelsmi, politiskajiem uzskatiem vai reliģisko, vai citu pārliecību, kā arī personas datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi, nedrīkst apstrādāt automātiski, ja vien nacionālie normatīvie akti nenodrošina atbilstošu to aizsardzību. Tas pats attiecas uz personas datiem, kas saistīti ar kriminālnotiesāšanu.


7.pants
Datu drošība


Lai aizsargātu automātiskajos datu failos uzglabātos personas datus pret nejaušu vai neautorizētu iznīcināšanu vai nejaušu izzušanu, kā arī pret neautorizētu pieeju, pārveidošanu vai izplatīšanu, veic attiecīgus drošības pasākumus.


8.pants
Datu subjekta papildu aizsardzība


Jebkurai personai ir iespēja:

a) noskaidrot automātiskā personas datu faila esamību, tā galvenos nolūkus, kā arī faila pārziņa identitāti un ierasto uzturēšanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības veikšanas vietu;

b) saprātīgos intervālos un bez pārmērīgas novilcināšanas vai izdevumiem saņemt apstiprinājumu par to, vai ar šo personu saistītie personas dati tiek uzglabāti automātiskā datu failā, kā arī iepazīties ar šiem datiem saprotamā formā;

c) panākt, ja tas nepieciešams, šādu datu labošanu vai dzēšanu, ja tie ir tikuši apstrādāti pretēji nacionālo normatīvo aktu noteikumiem, kas ievieš šīs Konvencijas 5. un 6. pantā paredzētos pamatprincipus;

d) izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja netiek izpildīts lūgums sniegt apstiprinājumu, vai, attiecīgā gadījumā, iepazīties, labot vai dzēst datus, kā noteikts šī panta b) un c) apakšpunktos.


9.pants
Izņēmumi un ierobežojumi


1. Nav pieļaujami nekādi izņēmumi attiecībā uz šīs Konvencijas 5., 6. un 8.panta noteikumiem, izņemot šajā pantā noteiktajos.

2. Atkāpšanās no šīs Konvencijas 5., 6., un 8.panta noteikumiem var tikt pieļauta, ja šāda atkāpšanās ir paredzēta Puses normatīvajos aktos un ir uzskatāma par demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamu pasākumu, lai:

a) aizsargātu Valsts drošību, sabiedrisko drošību, Valsts monetārās intereses vai cīnītos ar noziedzību;

b) aizsargātu datu subjektu vai citu personu tiesības un brīvības.

3. Tiesību aktos var noteikt ierobežojumus 8.panta b), c) un d) apakšpunktos paredzēto tiesību izmantošanai attiecībā uz statistikā vai zinātnisku pētījumu nolūkos izmantotajiem automātiskajiem personas datu failiem, ja nepārprotami nepastāv datu subjektu tiesību uz privātumu apdraudējuma risks.


10.pants
Sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi


Katra Puse apņemas noteikt atbilstošas sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumiem, ja tiek pārkāpti nacionālo normatīvo aktu noteikumi, ar kuriem ieviesti šajā nodaļā paredzētie datu aizsardzības pamatprincipi.


11.pants
Paplašinātā aizsardzība


Nevienu no šīs nodaļas noteikumiem nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu vai citādi ietekmētu Puses iespējas piešķirt datu subjektiem plašākas aizsardzības garantijas nekā noteikts šajā Konvencijā.


III nodaļa
Pārrobežu datu plūsma

 

12.pants
Personas datu pārrobežu plūsma un nacionālie normatīvie akti


1. Turpmāk izklāstītie noteikumi attiecas uz automātiski apstrādāto vai automātiskai apstrādei savākto personas datu nodošanu aiz valstu robežām neatkarīgi no tam izmantotajiem līdzekļiem.

2. Puse neaizliedz vai nepakļauj speciālu atļauju režīmam personas datu pārrobežu plūsmas, kas tiek pārsūtītas uz citas Puses teritoriju, izņemot, lai aizsargātu privātumu.

3. Neskatoties uz to, ikvienai Pusei ir tiesības atkāpties no 2.punkta noteikumiem:

a) ciktāl tās normatīvie akti ietver īpašus noteikumus konkrētām personas datu vai automātisko personas datu failu kategorijām šo datu vai failu īpašā rakstura dēļ, izņemot, ja citas Puses noteikumi paredz ekvivalentu aizsardzību;

b) ja pārsūtīšana tiek veikta no tās teritorijas uz citas valsts, kas nav Puse, teritoriju caur citas Puses teritoriju, lai novērstu to, ka šāda nodošana izraisa šī punkta sākumā minētās Puses likumdošanas apiešanu.


IV nodaļa
Savstarpējā palīdzība

 

13.pants
Pušu sadarbība


1. Puses vienojas sniegt viena otrai palīdzību, lai ieviestu šo Konvenciju.

2. Šajā nolūkā:

a) katra Puse nozīmē vienu vai vairākas institūcijas, kuru nosaukumus un adreses tā paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram;

b) katra Puse, kura nozīmē vairāk nekā vienu institūciju, saskaņā ar iepriekšējo apakšpunktu, iesniegtajā paziņojumā norāda katras institūcijas kompetenci.

3. Puses nozīmētā institūcija pēc citas Puses iestādes pieprasījuma:

a) sniedz informāciju par savas valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi datu aizsardzības jomā;

b) saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un vienīgi privātuma aizsardzības nolūkā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu faktisku informāciju attiecībā uz konkrētu tās teritorijā notiekošu automātisko apstrādi, tomēr izņemot apstrādātos personas datus.


14.pants
Palīdzība ārvalstīs dzīvojošiem datu subjektiem


1. Katra Puse sniedz palīdzību jebkurai ārvalstī dzīvojošai personai to tiesību izmantošanā, kuras piešķir nacionālo normatīvo aktu noteikumi, piemērojot šīs Konvencijas 8.pantā paredzētos principus.

2. Ja šāda persona dzīvo citas Puses teritorijā, tai ir jādod iespēja iesniegt savu lūgumu ar šīs Puses nozīmētās institūcijas starpniecību.

3. Palīdzības lūgumā norāda visu nepieciešamo informāciju, inter alia attiecībā uz:

a) vārdu/uzvārdu, adresi un citu attiecīgo informāciju, kas identificē lūgumu iesniegušo personu;

b) automātisko datu failu, uz kuru attiecas lūgums, vai tā pārzini;

c) lūguma nolūku.


15.pants
Nozīmēto iestāžu sniegtās palīdzības aizsardzība


1. Puses nozīmētā institūcija, kura saņēmusi no citas Puses nozīmētās institūcijas informāciju, vai nu kā pielikumu palīdzības lūgumam, vai kā atbildi uz pašas iesniegto palīdzības lūgumu, neizmanto šādu informāciju nolūkiem, kas nav norādīti palīdzības lūgumā.

2. Katra Puse nodrošina, lai personām, kuras strādā nozīmētajā institūcijā vai rīkojas tās vārdā, būtu saistoši atbilstoši pienākumi ievērot slepenību vai konfidencialitāti attiecībā uz šo informāciju.

3. Nozīmētā institūcija nekādā gadījumā nedrīkst patvaļīgi iesniegt 14.panta 2.punktā paredzēto palīdzības lūgumu ārvalstī dzīvojoša datu subjekta vārdā un bez attiecīgās personas skaidri izteiktas piekrišanas.


16.pants
Atteikšanās sniegt palīdzību


Nozīmētā institūcija, kura saņēmusi palīdzības lūgumu saskaņā ar šīs Konvencijas 13. un 14.pantu, nedrīkst atteikties to izpildīt, izņemot gadījumus, ja:

a) lūgums neatbilst institūciju, kurām ir pienākums sniegt atbildi, pilnvarām datu aizsardzības jomā;

b) lūgums neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem;

c) lūguma izpilde apdraud tās Puses, kura institūciju apstiprinājusi, suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību (ordre public), vai šīs Puses jurisdikcijā esošo personu tiesības un pamatbrīvības.


17.pants
Palīdzības izmaksas un procedūra


1. Savstarpējā palīdzība, kuru Puses sniedz viena otrai saskaņā ar 13.pantu, un palīdzība, kuru tās sniedz datu subjektiem ārvalstīs saskaņā ar 14. pantu, nerada pienākumu segt jebkādus izdevumus vai maksas, kas nav izdevumi vai maksas ekspertiem vai tulkiem. Pēdējos minētos izdevumus vai maksas uzņemas tā Puse, kas nozīmējusi institūciju, kura iesniegusi palīdzības pieprasījumu.

2. No datu subjekta nedrīkst prasīt segt izdevumus vai maksas saistībā ar pasākumiem, kas tā vārdā veikti citas Puses teritorijā un par kuriem samaksa saskaņā ar normatīvajiem aktiem netiek prasīta no šīs Puses iedzīvotājiem.

3. Citus, ar palīdzību saistītos, jautājumus, jo īpaši attiecībā uz izmantojamiem veidiem, procedūrām un valodām, nosaka attiecīgās Līgumslēdzējas puses.


V nodaļa
Konsultatīvā komiteja

 

18.pants
Komitejas sastāvs


1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās tiek izveidota Konsultatīvā komiteja.

2. Katra Puse nosaka pārstāvi komitejā un pārstāvja vietnieku. Katrai Eiropas Padomes Dalībvalstij, kas nav Konvencijas Puse, ir tiesības tikt pārstāvētai komitejā novērotāja statusā.

3. Konsultatīvā komiteja var ar vienbalsīgu lēmumu uzaicināt valsti, kas nav Eiropas Padomes Dalībvalsts un nav Konvencijas Puse, piedalīties novērotāja statusā attiecīgā sanāksmē.


19.pants
Komitejas funkcijas


Konsultatīvā komiteja:

a) var izteikt priekšlikumus ar mērķi veicināt vai uzlabot šīs Konvencijas īstenošanu;

b) var izteikt priekšlikumus par šīs Konvencijas grozījumiem saskaņā ar 21.pantu;

c) izsaka savu atzinumu par jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā Konvencijā, kas tai tiek iesniegts saskaņā ar 21.panta 3.punktu;

d) var pēc Puses lūguma izteikt atzinumu par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šīs Konvencijas piemērošanu.


20.pants
Procedūra


1.Konsultatīvo komiteju sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs. Tās pirmā sanāksme notiek divpadsmit mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Vēlāk sanāksmes sasauc vismaz reizi divos gados un jebkurā gadījumā, ja sanāksmes sasaukšanu pieprasa viena trešā daļa Pušu pārstāvju.

2. Kvorumu Konsultatīvās komitejas sanāksmēs veido Pušu pārstāvju vairākums.

3. Pēc katras no sanāksmēm Konsultatīvā komiteja iesniedz Eiropas Padomes Ministru komitejai ziņojumu par savu darbu un Konvencijas darbību.

4. Konsultatīvā komiteja pati pieņem savus Procedūras noteikumus, ievērojot šīs Konvencijas noteikumus.


VI nodaļa
Grozījumi

 

21.pants
Grozījumi


1. Grozījumus šajā Konvencijā var ierosināt Puses, Eiropas Padomes Ministru Komiteja vai Konsultatīvā komiteja.

2. Par jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes Dalībvalstīm un tām valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet ir pievienojušās vai ir uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 23.panta noteikumiem.

3. Turklāt par jebkuru grozījumu, ko ierosinājusi Puse vai Ministru Komiteja, paziņo Konsultatīvajai komitejai, kura iesniedz Ministru Komitejai savu atzinumu par attiecīgo priekšlikumu.

4. Ministru Komiteja izskata ierosināto grozījumu un Konsultatīvās komitejas jebkuru sniegto atzinumu, un var šo grozījumu pieņemt.

5. Jebkura grozījuma teksts, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar šā panta 4.punktu, tiek nosūtīts Pusēm akceptēšanai.

6. Jebkurš grozījums, kas ir pieņemts saskaņā ar šā panta 4.punktu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir paziņojušas Ģenerālsekretāram par šā grozījuma akceptēšanu.


VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

 

22.pants
Spēkā stāšanās


1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Dalībvalstīm. To ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad piecas Eiropas Padomes Dalībvalstis ir atzinušas Konvenciju par sev saistošu saskaņā ar šā panta iepriekšējā punkta noteikumiem.

3. Attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti, kas izsaka savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu vēlāk, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.


23.pants
Valstu, kas nav Dalībvalstis, pievienošanās


1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru Komiteja var uzaicināt šai Konvencijai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes Dalībvalsts, ar lēmumu, kas pieņemts ar Eiropas Padomes Statūtu 20.d) pantā noteikto balsu vairākumu un ar to Līgumslēdzējpušu Valstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuras ir tiesīgas piedalīties komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru Valsti, kas pievienojas šai Konvencijai, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam pēc dienas, kad šī Valsts deponējusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pievienošanās instrumentu.


24.pants
Teritoriālā piemērošana


1. Jebkura Valsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šo Konvenciju piemēros.

2. Jebkura Valsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, norādot tajā, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz vēl kādu citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam pēc dienas, kad šādu deklarāciju ir saņēmis Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar diviem iepriekšējiem šā panta punktiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta attiecīgajā deklarācijā, var atsaukt ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko sešu mēnešu periodam pēc dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.


25.pants
Atrunas


Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem nedrīkst veikt nekādas atrunas.


26.pants
Denonsēšana


1. Jebkura Puse drīkst jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu periodam pēc dienas, kad šo paziņojumu saņēmis Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs.


27.pants
Paziņojumi


Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes Dalībvalstis un jebkuru šai Konvencijai pievienojušos valsti par:

a) jebkuru parakstīšanas gadījumu;

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c) jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 22., 23. un 24.pantu;

d) jebkuru citu darbību, paziņojumu vai sazināšanos attiecībā uz šo Konvenciju.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas pienācīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasbūrā 1981.gada 28.janvārī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes Dalībvalstij un katrai Valstij, kura ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.