Latvijas reklāmas profesionāļu ētikas kodekss


Latvijas reklāmas profesionāļu ētikas kodekss

 1. Kodeksa mērķis

 1. Latvijas reklāmas profesionāļu ētikas kodekss (turpmāk tekstā – kodekss) piedāvā reklāmas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un profesionāļiem kritērijus to darbības izvērtēšanai, lai veicinātu labas reklāmas prakses un godīgas konkurences izplatību Latvijas reklāmas tirgū un sabiedrības uzticību reklāmai kā informācijas avotam.

2. Kodeksa skaidrojumu veic sabiedriskās organizācijas “Latvijas Reklāmas asociācija” (LRA) Valde, pieņemot attiecīgu lēmumu saskaņā ar LRA statūtiem.

3. Kodeksā ietvertie noteikumi neattiecas uz sabiedrisko attiecību nozari.

4. Neviens paziņojums, kas tiek izplatīts saistībā ar šo kodeksu, nav uzskatāms par juridiskas konsultācijas elementus saturošu.

 

2. Definīcijas

 1. Reklāma – informācija, kuru cilvēks redz, dzird vai uztver kā citādi un kuras nolūks ir veicināt preču, pakalpojumu, ideju, iespēju, tiesību, saistību, personu popularitāti un pieprasījumu pēc tiem, ja par šīs informācijas izplatīšanu saņemta atlīdzība.

2. Reklamēšana – process, kura gaitā tiek radīta, materializēta, pavairota un izplatīta reklāma.

3. Reklāmas profesionālis – fiziska vai juridiska persona, kas tās amata, profesijas, nodarbošanās vai darbības veida dēļ ir iesaistīta reklamēšanas procesā kā reklāmas radītājs, ar reklāmu saistītās informācijas apstrādātājs vai reklāmas izplatītājs un saņem atlīdzību par savu darbu.

4. Patērētājs – jebkura fiziska persona, kas redz, dzird vai kā citādi uztver reklāmu.

5. Reklāmas apgalvojums – runātā vai rakstītā tekstā, skaitļos vai zīmēs tieši izteikts vai arī ierastos apstākļos no atsevišķiem reklāmas elementiem vai to kopuma noprotams vēstījums, kā par tiešo reklāmas objektu, tā arī par jebkuriem citiem jautājumiem.

6. Medijs – jebkurš saziņas līdzeklis vai informācijas nesējs, ar kura palīdzību tiek izplatīta reklāma.

7. Reklāmas izplatītājs – persona, kas ar tai piederoša medija palīdzību reklāmu dara pieejamu tieši patērētājam.

8. Klients – persona, kura pasūta reklamēšanu un nosaka reklāmas apgalvojuma saturu.

 

3. Kodeksa piemērošanas principi

 1. Jebkuram Latvijas Republikā spēkā esošam normatīvajam aktam, tiesas spriedumam vai administratīvajam aktam ir augstāks spēks nekā šim kodeksam. Kodekss nevar tikt pielietots, ja tā pielietošana izraisa vai draud izraisīt likuma pārkāpumu.

2. Kodekss ir saistošs visām personām, kas atbilstoši tam atzīstamas par reklāmas profesionāļiem un ir LRA biedri. Attiecībā uz reklāmas profesionāļiem, kas nav LRA biedri, kodeksam ir rekomendējošs raksturs.

3. Piemērojot kodeksu, LRA vai atsevišķu tirgus dalībnieku intereses izvērtējamas mārketinga un reklāmas nozares attīstības interešu kontekstā.

 

4. Profesionālās uzvedības principi

 4.1. Kompetence

1. Reklāmas profesionālim jāapzinās, ka ir svarīgi iepazīstināt klientu ar pasūtījuma izpildei nepieciešamās izpētes un analīzes gaitā gūtajiem secinājumiem un tos loģiski pamatot.

2. Reklāmas profesionālim jāapzinās, ka šā kodeksa pārzināšana un ievērošana ir būtisks tā kompetences elements.

 

4.2. Neieinteresētība

Reklāmas profesionālis nedrīkst pieņemt pasūtījumu, neinformējot visas ieinteresētās puses par sadarbības veidu un apjomu, ja tas izpilda konkurējoša klienta pasūtījumus.

 

4.3. Objektivitāte

Izpildot reklāmas pasūtījumu, reklāmas profesionālis drīkst vadīties tikai no tā rīcība esošās objektīvās informācijas, pieredzes, apstākļu izpratnes un klienta vēlmēm, ciktāl tas nav pretrunā ar šo kodeksu un Latvijas Republikas likumiem.

 

4.4. Atbildība

1. Reklāmas profesionālis atbild LRA par savas darbības atbilstību šim kodeksam.

2. Reklāmas izplatītājs (medijs) atbild LRA par to reklāmu saturu, kuras tas pieņem izplatīšanai no personām, kas nav reklāmas profesionāļi.

 

5. Pienākumi pret klientu

 

1. Reklāmas pasūtījums ir konfidenciāls darījums starp reklāmas profesionāli un klientu. Reklāmas profesionālis nedrīkst izpaust trešajām personām tā rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no klienta, ja vien informācija nav sniegta ar nepārprotamu rīkojumu nodot to tālāk.

2. Reklāmas profesionālim izsmeļoši jāinformē klients par tam sniedzamo pakalpojumu apjomu un kvalitāti, kas izriet no darījuma nosacījumiem.

3. Ja kādā no pasūtījuma izpildei nepieciešamajām jomām reklāmas profesionāļa kompetence nav pietiekama, klients par to noteikti jāinformē.

4. Reklāmas profesionālim savas profesionālās darbības arvien jāveic atbilstoši spēkā esošo likumu un labas reklāmas prakses burtam un garam.

 

6. Pienākumi pret profesiju

 

1. Reklāmas profesionālis apzinās, ka ar savu attieksmi un uzvedību reprezentē profesiju.

2. Reklāmas profesionālis nedrīkst tieši vai netieši kritizēt cita reklāmas profesionāļa darbu, izmantojot nepatiesus vai maldinošus apgalvojumus.

3. Reklāmas profesionālis ievēro cita reklāmas profesionāļa pirmtiesības uz tā radītas reklāmas idejas vai koncepcijas īstenošanu.

 

7. Reklāmas saturs

 7.1. Vispārīgie noteikumi

1. Reklāmai jābūt likumīgai.

Reklāmā jārespektē Latvijas Republikas Satversmē un likumos noteiktie principi un cilvēka tiesības. Veidojot reklāmu, godprātīgi jāievēro visi likumu nosacījumi, respektējot gan to burtu, gan garu.

Reklāma nedrīkst saturēt neko tādu, kas pārkāpj vai rosina pārkāpt likumu.

Reklāmā jābūt ietvertiem visiem ar likumu pieprasītajiem rekvizītiem.

 

2. Reklāmai jābūt pieklājīgai.

Reklāma nedrīkst saturēt neko tādu, kas varētu izraisīt būtisku vai plašu aizskārumu. Jo sevišķi jāizvairās no aizskārumiem saistībā ar rasi, tautību, reliģiju, dzimumu, seksuālo ievirzi, slimību izraisītām disfunkcijām u. tml. Nosakot iespējama vai jau notikuša aizskāruma nozīmību, jāņem vērā konteksts (piem., medijs, auditorija, reklāmas objekts un dominējošie pieklājības noteikumi).

Reklāma nekādā ziņā nedrīkst aizskart cilvēka cieņu.

Apstāklis, ka noteikts produkts ir aizskarošs dažiem cilvēkiem, nav pietiekams pamats, lai iebilstu pret šā produkta reklāmu.

 

3. Reklāmai jābūt godīgai.

Reklāmā nedrīkst izmantot priekšrocības, ko dod patērētāju neinformētība, uzticēšanās vai pieredzes trūkums.

 

4. Reklāmai jābūt patiesai.

Reklāmas apgalvojumi nedrīkst būt maldinoši to neprecizitātes, pārspīlējumu, daudznozīmības, kā arī izmantoto noklusējumu vai citu iemeslu dēļ.

Apgalvojumiem, kurus nav iespējams pārbaudīt bez speciālām zināšanām, nepieciešams klienta rakstisks apliecinājums par to patiesumu.

Izmantojot statistikas datus un pētījumu rezultātus, nedrīkst pārspīlēt to nozīmi. Tiem jāattiecas uz reklamējamo objektu, jābūt salīdzināmiem un patērētājiem skaidri saprotamiem.

Noteikumi par reklāmas patiesumu neierobežo hiperbolu un citu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izmantošanu reklāmā, ciktāl šie līdzekļi nepadara reklāmas apgalvojumus nepatiesus.

 

5. Reklāma veidojama ar atbildības izjūtu pret sabiedrību un patērētājiem.

Reklamēšanā iesaistītās personas ir atbildīgas par sekām, ko sabiedrībā un katram patērētājam atsevišķi rada reklāma.

Reklāma nedrīkst veicināt vardarbības izplatību, videi kaitīgu rīcību, valodas zaimošanu vai izsmiešanu, kultūras mantojuma un kultūras objektu zaimošanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, narkotiku, psihotropo vielu, alkohola vai tabakas izstrādājumu lietošanu, veselībai kaitīgu rīcību vai dzīvesveidu, antisociālu uzvedību, neiecietību un naidu pret citām rasēm un tautībām vai personām ar citādiem reliģiskiem, filozofiskiem vai politiskiem uzskatiem, krimināli vai administratīvi sodāmas darbības. Reklāma nedrīkst saturēt minēto izpausmju atainojumu tādā veidā, kas varētu veicināt to izplatību vai atspoguļot tās kā pozitīvas vai atdarināmas rīcības paraugu.

 

6. Reklāmā jāievēro vispārpieņemtie godīgas konkurences principi.

Reklāmas mērķis nedrīkst būt konkurentu izstumšana no tirgus.

 

7. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmas nozarei un reklāmai kā informācijas avotam. Reklāma nedrīkst pasliktināt nozares reputāciju.

Reklāma nedrīkst būt bezmērķīga un atsvešināta no patērētāja vajadzībām.

 

8. Reklāmas profesionāļi ir primāri atbildīgi par šo vispārīgo noteikumu ievērošanu.

Par šo noteikumu pārkāpuma varbūtību reklāmas profesionāļiem ir jābrīdina klienti. Jebkādas darbības, kuras varētu būt šo noteikumu pārkāpums un no kurām reklāmas profesionāļi nevar izvairīties, veicamas tikai pēc rakstiska klientu rīkojuma saņemšanas.

 

9. Ja reklāma satur pierādāmus apgalvojumus, reklāmas profesionāļiem nepieciešamības gadījumā jāsagādā visi vajadzīgie pierādījumi šo apgalvojumu patiesumam pirms reklāmas nodošanas izplatīšanai.

 

7.2. Sveša īpašuma un personu vārdu izmantošana

1. Nav atļauta citam piederošas preču zīmes (arī nereģistrētas), vārda, nosaukuma vai reklāmas kampaņas reputācijas izmantošana.

2. Personu vai to īpašuma izmantošanai reklāmā ir jāsaņem iepriekšēja rakstiska atļauja, izņemot gadījumus, kad persona tiek parādīta pūlī vai tās īpašums – kā vides elements publiskā vietā, kur tas atrodas.

3. Nodarbošanās dēļ sabiedrībā plaši pazīstamu personu atveidojums bez to atļaujas nedrīkst būt aizskarošs vai sagrozīts.

4. Mirušu cilvēku atveidojums veicams ar uzmanību, lai neradītu patērētāju un citu personu aizskārumu.

5. Reklāma nedrīkst būt maldinoši vai sajaucami līdzīga citai. Nedrīkst nomelnot citu reklāmas kampaņu.

 

7.3. Salīdzinošā reklāma

1. Vispārinātā salīdzinošā reklāmā (pārējie, citi, parastie utt.) salīdzinājumam nedrīkst izmantot produktus, kuru preču zīmi šajā reklāmā iespējams identificēt.

2. Salīdzinājumiem reklāmā jābūt skaidriem un godīgiem. Salīdzinājuma elementi nedrīkst radīt reklamētājam mākslīgas priekšrocības. Salīdzinājumiem jāattiecas uz analogām īpašībām, kas ir būtiskas reklamējamam objektam.

3. Citu uzņēmēju vai to produktu netaisnīga kritizēšana vai diskreditācija nav atļauta. Salīdzinot līdzīgus reklāmas objektus, salīdzinājumu nedrīkst veikt citam reklāmas objektam vai citai personai nomelnojošā, nievājošā veidā. Vienīgais pieļaujamais veids, kā demonstrēt nekvalitatīvus konkurējošus produktus, ir salīdzinošie testi, kuros skaidri norādīts to avots, būtība un rezultāti.

4. Reklāmas apgalvojums nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu, ka reklamējamam objektam piemīt kādas to izceļošas īpašības, ja tās parasti piemīt šādiem objektiem.

 

7.4. Slēptā reklāma

1. Reklāmā nedrīkst izmantot paņēmienus, metodes vai tehniskus līdzekļus, kuru iedarbību uz cilvēka apziņu tas nevar kontrolēt.

2. Reklāmas izplatītājiem reklāma skaidri jānodala no redakcijas veidotā materiāla. Jebkurš pret atlīdzību izplatīts paziņojums ir jāidentificē.

3. Reklamēšanā iesaistītās personas var nenorādīt savu identitāti, ja vien to nepieprasa likums.

 

7.5. Noteikta veida informācijas ietveršana reklāmā

1. Personīgā pieredze un viedokļi.

Personas izteiktam apgalvojumam par tās personīgo pieredzi jābūt patiesam. Atsauces uz citu personu pieredzi pieļaujamas tikai tad, ja iepriekš saņemta šo personu piekrišana.

Apgalvojumi, kurus izsaka personas, no tām saņemami rakstveidā. Apgalvojumiem jāattiecas uz reklamējamo produktu. Reklāmā ietvertie personu apgalvojumi nav pietiekams pamats, lai uzskatītu reklāmas apgalvojumu par patiesu, un tiem ieteicams neatkarīga eksperta apstiprinājums. Atsauces izmantojamas tikai ar attiecīgā avota atļauju.

Ja reklāmā tiek izteikts kāds viedoklis, tam jābūt uztveramam kā to izteikušās personas viedoklim, nevis kā neapstrīdamam faktam. Šis noteikums īpaši jāievēro, ja viedokli izsaka sabiedrībā pazīstams attiecīgās nozares speciālists.

Reklāmā, izņemot politisko reklāmu, nevar izmantot valsts un pašvaldību amatpersonu viedokļus un apgalvojumus.

2. Cenu norādīšana reklāmā.

Norādītajām cenām jābūt skaidrām un jāattiecas uz reklamējamo produktu. Cenās jāietver pievienotās vērtības nodoklis un visi citi obligātie maksājumi saistībā ar preces iegādi vai turpat jānorāda, kādi nodokļi un obligātie maksājumi nav ietverti cenā.

Reklamējot preces iegādi uz nomaksu vai saistībā ar kādu noteiktu finansēšanas programmu, reklāmā, ja tiek minēta cena, jānorāda produkta galīgās izmaksas patērētājam (ietverot arī procentu maksājumus, finansētāja pieprasīto apdrošināšanu, darījuma noformēšanas izdevumus u. c.), pieņemot, ka finansēšanas noteikumi tiks precīzi izpildīti. Ja kādas no obligātajām izmaksām nav precīzi nosakāmas, jāmin to veids. Iespēju robežās jānorāda vieta, kur saņemami finansēšanas noteikumi.

Ja viena produkta cena ir atkarīga no cita iegādes, skaidri jānorāda jebkurš patērētāja ieguldījums.

Pieminot reklāmā cenu atlaides, tām jābūt patiesam cenas samazinājumam salīdzinājumā ar tā paša pārdevēja iepriekš izmantotajām cenām. Pieminami visi atlaižu izmantošanas nosacījumi, īpaši tādi, kas prasa papildu darbības vai izdevumus no pircēja, kā arī termiņš, līdz kuram atlaides ir spēkā.

 

3. Bezmaksas produktu piedāvājumi.

Reklamējot bezmaksas produktus, jānorāda patērētāja ieguldījums, kas ir priekšnosacījums bezmaksas produkta iegūšanai.

Produktus var reklamēt kā bezmaksas, ja patērētājs sedz tikai vispārnoteiktos pasta izdevumus, piegādes izmaksas vai parastos brauciena un nejaušos izdevumus, pašam saņemot produktu, un ja no patērētāja netiek iekasēta papildu samaksa par apstrādi un iepakošanu.

 

4. Produktu pieejamība.

Ja produkta piedāvājums ir ierobežots, tas skaidri jānorāda reklāmā. Ja produkta krājumi beigušies, tā reklamēšana jāpārtrauc.

Nav ieteicams reklamēt produktus, kurus nav iespējams piegādāt.

 

5. Garantijas un sertifikācija.

Patērētājiem jābūt pieejamiem pilniem garantijas noteikumiem. Patērētājs reklāmā jābrīdina par jebkuriem būtiskiem garantijas ierobežojumiem. Vārda “garantija” lietojums nedrīkst radīt patērētājam maldīgu priekšstatu par likumos noteiktajām patērētāju tiesībām.

Valsts un starptautiski noteiktus kvalitātes, akreditācijas, sertifikācijas un citus apzīmējumus, kuri paredzēti produkta īpašību vai kvalitātes apzīmēšanai un kuru lietošanu regulē normatīvie akti, drīkst lietot tikai stingrā saskaņā ar šiem aktiem.

 

6. Vides aizsardzība.

Reklāma nedrīkst balstīties uz kādas ekoloģiski nekaitīgas sastāvdaļas vai procesa klātbūtni produktā vai tā izgatavošanas tehnoloģijā, ja produkta radīšanas process kopumā vai produkta lietošana ir pretrunā ar vides aizsardzības noteikumiem.

 

7. Baiļu izmantošana.

Reklāma nedrīkst atspoguļot vai veicināt bīstamas darbības, izņemot gadījumus, kad tādējādi tiek veicināta sabiedrības drošība.

Reklāma nedrīkst radīt bailes vai negatīvu spriedzi, izņemot gadījumus, kad tādējādi tiek veicināta sabiedrības drošība.

 

8. Īpašie reklāmas noteikumi

 8.1. Alkohola reklāma

1. Alkohola reklāma veidojama stingrā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

2. Alkohola reklāmu regulē alkohola ražošanas un reklāmas procesos iesaistīto personu izstrādāti pašregulācijas noteikumi.

 

8.2. Medikamentu reklāma

1. Medikamentu un veselības pakalpojumu reklāma veicama stingrā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

2. Medikamentu un veselības pakalpojumu reklāma nedrīkst veicināt pašdiagnozi situācijās, kad ārsta palīdzība ir būtiska, kā arī izmantojot pārlieku plašus un daudzām slimībām raksturīgus simptomus.

3. Medikamentu un veselības pakalpojumu reklāma nedrīkst atturēt patērētāju no efektīvākas palīdzības meklēšanas.

4. Medikamentu un veselības pakalpojumu reklāma nedrīkst veicināt to pārmērīgu lietošanu, kā arī apgalvot, ka iedarbība ir garantēta, pilnīgi droša un bez blaknēm.

5. Reklamējot līdzekļus pret kaitīgiem ieradumiem, jāakcentē gribasspēka nozīme šo ieradumu pārvarēšanā.

6. Medikamentu reklāma nedrīkst būt adresēta bērniem.

7. Nav pieļaujama medikamentu salīdzinošā reklāma.

8. Pārtikas papildinātāju un vitamīnu reklāmā nedrīkst apgalvot, ka tie aizvieto veselīgus ēšanas paradumus.

9. Reklamējot pārtikas papildinātājus un vitamīnus īpašām patērētāju grupām (bērniem, veciem cilvēkiem, bērniem un pusaudžiem straujas attīstības periodā, grūtniecēm u. tml.), ir jābūt zinātniski pierādītai šo produktu pozitīvajai iedarbībai.

 

8.3. Bērnu un jauniešu izmantošana reklāmā

1. Bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam nedrīkst izmantot reklāmas kampaņās, kas tiek veidotas saistībā ar alkoholu, tabakas izstrādājumiem, medikamentiem un azartspēlēm. Izņēmums ir bērniem paredzētu medikamentu reklāma.

2. Bērnus nedrīkst attēlot bīstamās situācijās vai veicam bīstamas darbības. Bērnus nedrīkst parādīt bīstamu vielu vai iekārtu tuvumā bez nepārprotamas vecāku uzraudzības vai lietojam šīs vielas vai iekārtas, ja vien tas netiek darīts, lai veicinātu drošību.

3. Bērniem un jauniešiem nedrīkst adresēt alkohola, tabakas izstrādājumu, medikamentu un azartspēļu reklāmu.

4. Bērniem un jauniešiem adresēta reklāma nedrīkst iedrošināt viņus doties uz nepazīstamām vietām vai sarunāties (arī internetā) ar nepazīstamiem cilvēkiem. Bērnus un jauniešus nedrīkst aicināt atdarināt darbības, kas var būt tiem nedrošas vai kaitīgas, reklāma nedrīkst veicināt kaitīgus ieradumus.

5. Bērniem vai jauniešiem adresēta reklāma nedrīkst radīt iespaidu, ka produkta neiegādāšanās padarīs bērnus nepopulārus, mazvērtīgākus, ka tā ir drosmes, uzticības vai pienākuma izjūtas trūkuma izpausme.

6. Bērniem adresētā reklāmā skaidri jānodala reālās dzīves situācijas no fantāzijas. Veidojot bērniem adresētu reklāmu, jāņem vērā bērnu ierobežotā pieredze, zināšanas un vārdu krājums. Reklāmas apgalvojumi jāveido skaidri un pilnīgi, ņemot vērā minētās īpašības.

7. Bērniem adresētā reklāmā skaidri jānorāda, ka dārgiem pirkumiem, kā arī noteikta veida balvām un laimestiem (piemēram, dzīvniekiem, velosipēdiem, ceļojumiem u. c.) nepieciešama vecāku piekrišana.

8. Bērniem adresētā reklāmā nedrīkst graut vecāku autoritāti un apgalvot vai radīt iespaidu, ka citi ģimenes locekļi nepilda pienākumus pret bērnu.

 

8.4. Finansu pakalpojumu reklāma

1. Finansu pakalpojumu reklāmā nedrīkst apgalvot, ka šo pakalpojumu izmantošana atrisinās neekonomiskas dabas problēmas.

2. Finansu pakalpojumu reklāmā nedrīkst izmantot paļāvību uz nepamatoti optimistiskām prognozēm par personas sagaidāmajiem ienākumiem.

3. Finansu pakalpojumu reklāmā nedrīkst izmantot prognozes par dažādu ekonomisko rādītāju izmaiņām, kā arī citu informāciju, kuras novērtēšanai nepieciešamas speciālas zināšanas.

4. Finansu pakalpojumu reklāmā norādāmi piedāvātā darījuma galvenie noteikumi. Ja reklāma ir īsa vai vispārīga, jānorāda, kur pieejama bezmaksas informācija par darījuma noteikumiem.

 

8.5. Ceļojumu reklāma

Ceļojumu reklāmā jānorāda, kādi pakalpojumi ietilpst piedāvājumā, vai arī jāinformē, kā šādu informāciju saņemt bez maksas.

 

8.6. Azartspēļu un loteriju reklāma

Azartspēļu un loteriju reklāma nedrīkst apgalvot vai netieši radīt priekšstatu, ka piedalīšanās spēlē nodrošina veiksmi.

 

 8.7. Tabakas izstrādājumu reklāma

1. Tabakas izstrādājumu reklāma veicama stingrā saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem.

2. Tabakas izstrādājumu reklāmu regulē Brīvprātīgais tabakas izstrādājumu reklāmas noteikumu kodekss.

 

9. Kodeksa izpildes nodrošināšana

 9.1. Pārkāpumu izskatīšanas kārtība

1. LRA izpilddirektors sniedz konsultācijas un informē par sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

2. Ierosināt jautājuma izskatīšanu par šā kodeksa pārkāpumu var jebkurš patērētājs, klients vai reklāmas profesionālis, iesniedzot LRA izpilddirektoram rakstisku pieteikumu, kurā norāda iesniedzēja personu identificējošus datus, raksturo reklāmu, par kuru tiek iesniegts pieteikums, norāda reklāmas publicēšanas vai pārraidīšanas vietu un laiku, iespējamā pārkāpēja personu, pārkāptās kodeksa normas un veidu, kādā izpaužas pārkāpums.

3. Personai, kura pieteikumā minēta kā iespējamais pārkāpējs, kā arī pārējiem saistībā ar iespējamo pārkāpumu minētajiem reklāmas profesionāļiem LRA izpilddirektors piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūta pieteikuma kopiju, lūdzot sniegt paskaidrojumus par pieteikumu.

4. Paskaidrojumi par pieteikumu iesniedzami LRA izpilddirektoram desmit dienu laikā pēc lūguma nosūtīšanas. Paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

5. LRA izpilddirektors reģistrē un apkopo pieteikumus par šā kodeksa pārkāpumiem un saņemtos paskaidrojumus, kā arī sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. LRA izpilddirektors nodod sūdzību izskatīšanai LRA Valdei desmit dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

6. LRA Valde izskata lietu par šā kodeksa pārkāpumu saskaņā ar tās sēžu norises noteikumiem. Nosakot pārkāpuma esamību, ņemama vērā pētāmā reklāma, šis kodekss, kā arī iesniegtā un vispārzināmā informācija par apstākļiem, kādos reklāma izplatīta.

7. LRA Valdes lēmums par pārkāpuma esamību vai neesamību ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas Valdes locekļu.

 9.2. Atbildība par pārkāpumiem

1. Atbildība par pārkāpumiem izskatāma tikai attiecībā uz tām personām, kuras kā iespējamie pārkāpēji minētas LRA Valdei iesniegtajā pieteikumā par pārkāpumu.

2. Ja konstatēts šā kodeksa pārkāpums, ņemot vērā tā raksturu, sekas un pārkāpēja attieksmi pret notikušo, LRA Valde var pieņemt šādus lēmumus:

– izteikt pārkāpējam brīdinājumu par pārkāpumu;

– ieteikt medijiem nepublicēt/nepārraidīt attiecīgo reklāmu, iekams kodeksa pārkāpums nav novērsts.

3. Brīdinājumu izsaka, LRA izpilddirektoram nosūtot lēmuma tekstu reklāmas profesionālim, kurš iesaistīts kodeksa pārkāpumā. Brīdinājums nosūtāms vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

4. Ieteikumu medijiem veic, LRA izpilddirektoram nosūtot lēmuma tekstu reklāmas profesionālim, kurš iesaistīts šā kodeksa pārkāpumā, un medijiem, kuros reklāma ir bijusi vai tiek izplatīta, kā arī medijiem, kuros reklāmu paredzēts izplatīt. Ieteikuma adresātiem jāaptver būtiskākā attiecīgā medija tirgus daļa. Ieteikums nosūtāms vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

5. Ja LRA Valde nolemj, ka šis kodekss nav pārkāpts, LRA izpilddirektors paziņo šo lēmumu attiecīgā pieteikuma iesniedzējam un personām, kurām nosūtīts uzaicinājums sniegt paskaidrojumus.

 

LRA Valde:

Ināra Vāka, VB Plus

Edgars Skulte, Brand Sellers DDB

Guntis Stirna, Balta Communications

Guntars Traubergs, LNT

Varis Lāzo, Adell Saatchi&Saatchi

 

LRA Prezidents:

Andris Blaka, Bates ADM

 

Kodekss pieņemts 2001.gada 7.septembrī