Izdrukāts no: http://www.lpia.lv/?id=1471
Informācijas atklātības likums

 Grozījumi:   27.12.2002. MK not. nr.579 (L.V., 28.dec., nr.189;Ziņotājs, 2003, nr.6)
              15.05.2003. likums (L.V., 3.jūn., nr.82;Ziņotājs, 2003, nr.12)
              05.08.2003. MK not. nr.433 (L.V., 8.aug., nr.112;Ziņotājs, 2003, nr.21)
              26.11.2003. likums (L.V., 11.dec., nr.175;Ziņotājs, 2004, nr.2)
              19.02.2004. likums (L.V., 3.marts, nr.34.;Ziņotājs, 2004, nr.6)
              22.12.2005. likums (L.V., 3.janv., nr.1;Ziņotājs, 2006, nr.2)
              05.10.2006. likums (L.V., 13.okt., nr.164;Ziņotājs, 2006, nr.21)

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Informācijas atklātības likums

I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) informācija - ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā;

2) informācijas aprite - informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana;

3) dokumentēta informācija - informācija, kuras iekļūšanu informācijas apritē var identificēt;

4) iestāde - ikviena iestāde, kā arī persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi;

5) atkalizmantošana - iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 05.10.2006. likumu)

 

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

(2) Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

(3) Informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

(4) Likums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

II nodaļa
Informācijas iedalījums

3.pants. Informācijas grupas

Informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala:

1) vispārpieejamā informācija;

2) ierobežotas pieejamības informācija.

 

4.pants. Vispārpieejamā informācija

Vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

 

5.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

(2) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:

1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;

2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;

4) par fiziskās personas privāto dzīvi;

5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;

6) dienesta vajadzībām;

7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā “NATO UNCLASSIFIED” vai “LIMITE”.

(3) Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(4) Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.

(5) Šā panta trešā un ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad informācijai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu.

(6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, 26.11.2003. likumu, 22.12.2005. likumu un 05.10.2006. likumu)

 

6.pants. Informācija iestādes iekšējai lietošanai

(1) Par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.

(2) Ierobežota pieejamība attiecas arī uz dokumentiem, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši:

1) attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji;

2) viena iestāde citas iestādes lietošanai.

(3) Ierobežotas pieejamības statusu iestādes iekšējās lietošanas informācijai lietu sagatavošanas procesā var piemērot tikai līdz brīdim, kad iestādes lēmums par attiecīgo lietu pieņemts vai dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības dokuments, nosūtīts adresātam.

(4) Iekšējās lietošanas informāciju, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, attiecīgā iestāde reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Informācija par komercnoslēpumu

(1) Par komercnoslēpumu uzskatāma komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju.

(2) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.

(3) Komersants, nododot informāciju iestādei, norāda, vai informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa tiesiskais pamats.

(4) Ja iestāde ir saņēmusi pieprasījumu par tādas informācijas sniegšanu, kura ir komercnoslēpums, tā pirms šādas informācijas izsniegšanas vai atteikuma to sniegt noskaidro komersanta viedokli par šā panta pirmās daļas noteikumu ievērošanu.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu)

 

8.pants. Informācija par fiziskās personas privāto dzīvi

Informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

 

8.1 pants. Informācija dienesta vajadzībām

(1) Par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma:

1) Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu;

2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā “RESTRICTED”, kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

(2) Neviens nav tiesīgs nodot atklātībai ārvalsts, starptautiskas organizācijas vai tās institūcijas radītu informāciju dienesta vajadzībām bez attiecīgās ārvalsts, starptautiskās organizācijas vai tās institūcijas piekrišanas.

(3) Latvijā radītai informācijai statuss “informācija dienesta vajadzībām” tiek noteikts uz vienu gadu. Institūcija, kura noteikusi informācijai šādu statusu, var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja attiecībā uz informāciju, kurai noteikts statuss “informācija dienesta vajadzībām”, izbeidzies likumā noteiktais šā statusa termiņš vai ja statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda Latvijā radīta informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.

(4) Kārtību, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.

(26.11.2003. likuma redakcijā)

 

9.pants. Informācijas uzskaite

(1) Katra iestāde veic informācijas uzskaiti.

(2) Informācijas pieprasītājam ir tiesības iepazīties ar vispārpieejamās informācijas uzskaiti.

(3) Personai ir tiesības iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.

(4) (Izslēgta ar 05.10.2006. likumu).

(22.12.2005. likuma redakcijā /Sk. "Pārejas noteikumi" 3.punktu/ ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu)

 

III nodaļa
Informācijas sniegšana, atkalizmantošana un informācijas pieprasītāja tiesību aizsardzība

(Nodaļas nosaukums 22.12.2005. likuma redakcijā)

 

10.pants. Pienākums sniegt informāciju

(1) Iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma.

(2) Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai.

(3) Vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

(4) Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

(5) Iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.

(6) Kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, nosaka Ministru kabinets.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu)

 

11.pants. Informācijas pieprasījuma forma un reģistrēšanas kārtība

(1) Informāciju var pieprasīt rakstveidā vai mutvārdos.

(2) Visi informācijas rakstveida pieprasījumi ir reģistrējami. Iestāde var noteikt kārtību, kādā reģistrējami arī mutvārdos izteiktie pieprasījumi un izsniegtās informācijas saturs.

(3) Informācijas rakstveida pieprasījumā norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), dzīvesvietu, uzturēšanās vietu Latvijā vai juridisko adresi, un to paraksta informācijas pieprasītājs. Informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi.

(4) Ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

(5) Iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.

(6) Iestādes sarakste ar informācijas pieprasītāju un ziņas par šo personu uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 05.10.2006. likumu)

 

11.1 pants. Pieprasījums informācijas atkalizmantošanai

(1) Pieprasījumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanai noformē rakstveidā saskaņā ar attiecīgajai informācijas grupai noteiktajām pieprasījuma noformēšanas prasībām.

(2) Pieprasījumā papildus norāda, ka informācija tiek pieprasīta atkalizmantošanas nolūkā, un preci vai pakalpojumu, kā izveidei nepieciešama pieprasītā informācija.

(05.10.2006. likuma redakcijā)

 11.2 pants. Pieprasītās informācijas izsniegšanas veids

(1) Pieprasīto informāciju izsniedz mutvārdos, rakstveidā vai, ja tas iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ierobežotas pieejamības informāciju izsniedz rakstveidā.

(2) Izsniedzot pieprasīto informāciju, iestāde pēc iespējas ievēro pieprasītāja norādīto informācijas saņemšanas veidu, it īpaši rūpējoties par personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem.

(3) Iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

(4) Iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu)

 

12.pants. Pieprasītās informācijas atteikšana un kārtība, kādā sniedzama izziņa par pieprasīto informāciju

(1) Ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var pārsūdzēt.

(2) Ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

(3) Ja informācija ir publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, iestāde, izvērtējusi, vai šis laikraksts ir pieejams pieprasītājam, var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot, kad un kurā vietā informācija publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā iestāde noformē atteikumu sniegt informāciju, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 05.10.2006. likumu)

 

13.pants. Maksa par informācijas izsniegšanu

(1) Vispārpieejamo informāciju, kas nav papildus jāapstrādā, izsniedz bez maksas.

(2) Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt dokumentu vai informācijas meklēšanas, papildu apstrādes un pavairošanas izdevumus. Maksā neiekļauj jebkurus citus izdevumus, kas radušies, risinot juridiskos vai politiskos jautājumus, kuri saistīti ar atbildes sniegšanu uz informācijas pieprasījumu.

(3) Ikviens informācijas pieprasītājs var lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās.

(4) Kārtību, kādā veic samaksu par informācijas sniegšanu, kā arī maksas pakalpojumus un to apmēru nosaka Ministru kabinets.

(5) Publiskas personas dibinātai komercsabiedrībai par informācijas atkalizmantošanu savā komercdarbībā piemēro tādu pašu maksu un sniegšanas kārtību kā citiem informācijas pieprasītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

 

14.pants. Informācijas sniegšanas termiņi

(1) Iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11.2 panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi;

2) 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;

3) 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

(2) Atbilde uz kolektīvu informācijas pieprasījumu nosūtāma personai, kura pirmā parakstījusi attiecīgo informācijas pieprasījumu, vai personai, kuru norādījuši kolektīvie informācijas pieprasītāji.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu)

 

15.pants. Iestādes lēmuma un rīcības kontrole

Iestādes izdoto administratīvo aktu vai veikto faktisko rīcību var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

16.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība

(1) Iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. No personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot.

(2) Ja sakarā ar ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai radīts kaitējums vai būtiski aizskartas to likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas prasīt kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.

(3) Ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2003. likumu, 19.02.2004. likumu, 22.12.2005. likumu un 05.10.2006. likumu)

 

17.pants. Informācijas atkalizmantošanas noteikumi

Informācijas atkalizmantošanai netiek izvirzīti nosacījumi. Izņēmuma gadījumā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu, iestāde, neierobežojot konkurenci, var paredzēt atkalizmantošanas nosacījumus.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

18.pants. Ekskluzīva vienošanās

(1) Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai, izņemot gadījumu, kad ekskluzīvas tiesības nepieciešamas, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumus sabiedrības interesēs. Šādas vienošanās ir atklātas, un tās tiek publicētas. Vienošanās pamatotību pārskata ne retāk kā reizi trijos gados.

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu, nosaka Ministru kabinets.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

19.pants. Uzraudzības iestāde

Šā likuma ievērošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzrauga Datu valsts inspekcija.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

 

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 22.12.2005. likumu).

 

2. (Izslēgts ar 22.12.2005. likumu).

 

3. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēka 2007.gada 1.janvārī.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

4. Informācija, kurai ierobežotas pieejamības statuss ir noteikts līdz šā likuma 5.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai un kurai minētais statuss netiek atcelts šajā likumā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju līdz 2006.gada 31.decembrim.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

5. Ekskluzīvās vienošanās, kas noslēgtas līdz 2006.gada 1.februārim un neatbilst šā likuma 18.panta pirmās daļas prasībām, tiek izbeigtas, beidzoties to termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā, 13.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(05.10.2006. likuma redakcijā)

 7. (Izslēgts ar 05.10.2006. likumu)

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 22.12.2005. likuma redakcijā)

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu.

 Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

 

Valsts prezidents     G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 6.novembrī

 



17.11.2018