Izdrukāts no: http://www.lpia.lv/?id=24
LU Akadēmiskajā bibliotēkā atklās izstādi “Latviešu žurnāli 100 gados”

16.08.2018.

2018. gada 24. augustā plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā, Rūpniecības ielā 10, tiks atklāta izstāde Latviešu žurnāli 100 gados.

2018. gadā aprit 250 gadi kopš iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā – Latviešu Ārste (1768-1769), kuru izveidoja baltvācu humānisti Pēteris Ernests Vilde un Jēkabs Lange. Tas tika izdots Igaunijā un sniedza dažādas praktiskas zināšanas un ieteikumus.

Arī pirmo laikrakstu latviešu valodā Latviešu Avīzes (1822-1915) izdeva sveštautieši, vācu mācītāji Jelgavā, tomēr ilgajā pastāvēšanas laikā tas pieradināja latviešus lasīt laikrakstus.

Taču par latviešu nacionālās žurnālistikas sākumu var runāt tikai kopš laikraksta Mājas Viesis (1856-1910) un īpaši kopš Pēterburgas Avīžu (1862-1865) iznākšanas. Šie izdevumi bija cieši saistīti ar latviešu tautas pirmo nacionālās atmodas kustību – jaunlatviešu kustību. Pirmā pasaules kara priekšvakarā latviešu valodā Latvijā iznāca jau 59 periodiskie izdevumi, no kuriem liela daļa bija žurnāli – zinības un rakstniecības mēnešraksts Austrums (1885-1906), ilustrētais literāriskais un zinātniskais žurnāls Mājas Viesa Mēnešraksts (1895-1905), žurnāli Rota (1884-1888); Stari (1906-1908 un 1912-1914); Druva (1912-1914) un citi.  

Tomēr visražīgākie Latvijas žurnālistikā bija gadi pēc 1918. gada. Latvijas neatkarība deva milzīgu impulsu preses izaugsmei. Brīvai domai un vārdam bija radītas visplašākās attīstības iespējas, tāpēc arī periodiskie izdevumi, tostarp žurnāli, radās cits aiz cita.

Vienīgais žurnāls, kas paspēja iznākt tūdaļ pēc Latvijas proklamēšanas, bija Hermaņa Enzeliņa (1867-1953) rediģētais Baltijas lauksaimnieku biedrības izdevums Zeme (1910-1919 un 1924-1940). 

Pirmais Latvijas brīvvalsts literārais žurnāls ir Augusta Mežsēta 1919. gada rudenī dibinātais Latvijas Rīts, kas vēlāk pārtapa par žurnālu Vaiņags. Tomēr tas bija tikai sākums, jo jau 1920.gadā bija izveidoti vēl 45 žurnāli. Kopējā žurnālu izdevēju aktivitāte bija ļoti liela. Visražīgākais izrādījās 1931. gads, kad nāca klajā 125 žurnāli.

Pavisam laikā līdz 1940. gadam īsāku vai ilgāku laiku iznāca gandrīz 2000 laikrakstu, žurnālu un biļetenu. Plaši attīstījās preses diferenciācijas process – gandrīz katrai lasītāju grupai bija savs periodiskais izdevums. Bez tam, nekad agrāk un arī vēlāk Latvijā neiznāca preses izdevumi desmit valodās. Bez latviešu valodas visvairāk laikrakstu un žurnālu bija vācu, krievu, ebreju (jidiša), poļu, lietuviešu un baltkrievu valodā.

Mainoties dažādām varām Latvijā, mainījās arī izdoto žurnālu tematika, žanriskās intonācijas un saturiskā  un iespieduma kvalitāte. Noteiktai mērķauditorijai bija adresēti specializētie jeb tematiskie žurnāli. Visos laika posmos žurnālu tematiskais loks bija ļoti plašs, tas ļāva savām interesēm atbilstošu izdevumu atrast gan dažādu nozaru speciālistiem, gan cilvēkiem ar visdažādākajiem vaļaspriekiem.

Izstādes Latviešu žurnāli 100 gados mērķis ir parādīt kaut nelielu daļu no ļoti bagātīgā latviešu valodā gan Latvijā, gan ārzemēs izdotā žurnālu klāsta. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, ir būtiski pievērst skolēnu, studentu un visu bibliotēkas lietotāju uzmanību ļoti daudzveidīgajam žurnālu krājumam, kas sniedz plašu ieskatu ne tikai mūsu valsts attīstības vēsturē, raksturo tiesisko un sociālo stāvokli, izgaismo humanitāro un eksakto zinātņu jomas, bet arī atspoguļo dažādu sabiedrības slāņu interešu un hobiju daudzveidību.

Izstāde aptver laika posmu no 1918. gada līdz 2018. gadam. Lai uzskatāmāk parādītu žurnālu satura daudzveidību, materiāli tiek iedalīti daudzās tematiskās grupās, piemēram, arhitektūra, izglītība un audzināšana, bērni un jaunatne, kino, teātra un foto māksla, Latvijas Universitāte, lauksaimniecība, literatūra, māksla un mūzika, medicīna, reliģija, saimnieciskā dzīve, sports, tieslietas, tehnika, transports, tūrisms, vēsture u.c. Izstādē būs iespēja aplūkot vairāk nekā 700 dažādu žurnālu no LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājuma.

Izstāde Latviešu žurnāli 100 gados sniedz plašu ieskatu ne tikai latviešu valodā izdoto žurnālu vēsturē, bet arī visas Latvijas un latviešu tautas vēsturē. Jo, kā raksta mediju eksperte Anda Rožukalne: “Žurnāli palīdz cilvēkiem izjust laiku, kurā viņi dzīvo. Tie ļauj ieskatīties sevī, apdomāt un reflektēt.”

Izstāde būs skatāma līdz 2019.gada 31.janvārim.

Informācijas avots: acadlib.lv



19.11.2018