APSTIPRINĀTS
Ar Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas padomes
21.04.2004. lēmumu Nr.110
(protokols Nr.18(173), 9.p.)

Pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodika

Izdota saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās
daļas 2.punktu un otro daļu
un Pasta likuma 9.panta pirmo daļu

I nodaļa

Lietotie termini

1. Šīs metodikas izpratnē lietotie termini:

1.1.   bāzes tarifs – vispārējo pasta pakalpojumu tarifs, kas noteikts atbilstoši pakalpojuma izmaksām;

1.2.   cenu griestu periods – laika periods, kuram tiek noteikts nemainīgs efektivitātes izmaiņu koeficients;

1.3.   cenu griestu vērtība – vērtība, kas nosaka maksimāli pieļaujamo tarifu vērtības pieaugumu vai minimāli nepieciešamo tarifu vērtības samazinājumu tarifu regulēšanas gadā;

1.4.   citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas – Pasta likuma 22.panta trešajā daļā noteiktie pakalpojumi;

1.5.   citi pasta pakalpojumi – papildu pasta pakalpojumi (iekšzemes un starptautiskie eksprespaku un ekspresvēstuļu sūtījumi) un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējos pasta pakalpojumos (iekšzemes un starptautiskie pasta paku (virs 10 kilogramiem) sūtījumi);

1.6.   efektivitātes izmaiņu koeficients – ražošanas efektivitātes, tehnoloģijas un citu paredzamo izmaiņu iespaids uz izmaksām relatīvi pret izmaiņām visā ekonomikā;

1.7.   grāmatvedības nodalīšana – peļņas vai zaudējumu, izmantotā kapitāla un kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķināšana pa darbības virzieniem;

1.8.   izmantotais kapitāls – uzņēmuma piesaistīto pamatlīdzekļu, nemateriālo  ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu kopsumma;

1.9.   kārtējo izmaksu uzskaite – uzņēmuma izmaksu uzskaite, ievērojot pamatlīdzekļu vērtību pēc pārvērtēšanas un kapitāla uzturēšanas principus;

1.10.                   netiešās izmaksas – vispārējā rakstura izmaksas, kas nav tieši saistītas ar katra atsevišķa pasta pakalpojuma veikšanu;

1.11.                   pasta pakalpojumu sniedzējs – uzņēmums, kas nodrošina vispārējo pasta pakalpojumu pieņemšanu, pārsūtīšanu un izsniegšanu;

1.12.                   pasta pakalpojums – pakalpojums, kas ietver pasta sūtījumu pieņemšanu (savākšanu), pārsūtīšanu (šķirošanu, pārvadāšanu) un izsniegšanu (piegādi);

1.13.                   tarifu regulēšanas gads – 12 mēnešu periods, kur pirmā tarifu regulēšanas gada sākums sakrīt ar cenu griestu perioda uzsākšanas datumu;

1.14.                   tiešās izmaksas – izmaksas, kas ir tieši saistītas ar noteiktu pasta pakalpojumu veikšanu;

1.15.                   transferta maksājumi – maksājumi par uzņēmuma ietvaros sniegtajiem pasta pakalpojumiem;

1.16.                   vispārējie pasta pakalpojumi – iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi; iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

II nodaļa

Vispārīgie nosacījumi

2.            Metodika nosaka izmaksu uzskaites, aprēķināšanas un attiecināšanas principus, lai nodrošinātu izmaksām tuvinātu tarifu piemērošanu katram vispārējo pasta pakalpojumu veidam:

2.1. iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi;

2.2. iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

3.            Metodika ir saistoša pasta pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina metodikas 2.punktā minēto pakalpojumu sniegšanu.

4.            Tarifi vispārējiem pasta pakalpojumiem tiek regulēti saskaņā ar cenu griestu metodi.

5.            Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – komisijas) noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu uzņēmuma izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Komisija nosaka kapitāla atdeves likmi pirms tarifu projekta iesniegšanas pēc pasta pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma.

III nodaļa

Grāmatvedības nodalīšana

6.            Pasta pakalpojumu sniedzēji nodrošina grāmatvedības nodalīšanu pasta pakalpojumiem pa to veidiem.

7.            Lai nodrošinātu uz izmaksām balstītu, caurskatāmu un nediskriminējošu vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanu, uzņēmuma ziņojumā komisijai tiek ietverti visi uzņēmuma darbības virzieni.

IV nodaļa

Izmaksu attiecināšana, uzskaites un aprēķināšanas principi

8.            Izmaksu attiecināšana balstās uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību. Ja izmaksas nevar tieši attiecināt, tiek izmantota aktivitāšu metodoloģija, kur katrs izmaksu attiecināšanas solis noteikts balstoties uz cēloņsakarību.

9.            Iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas tiek sadalītas šādi:

9.1.     tiešās izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz konkrētiem vispārējiem pasta pakalpojumiem;

9.2.     netiešās izmaksas, tas ir, izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz konkrētiem vispārējiem pasta pakalpojumiem:

9.2.1.     ja tas ir iespējams, attiecina, pamatojoties uz izmaksu rašanās tiešo analīzi;

9.2.2.     ja tiešā analīze nav iespējama, netiešās izmaksas sadala, pamatojoties uz netiešu saikni ar citu izmaksu kategoriju vai izmaksu kategoriju grupu, kurai tieša attiecināšana ir iespējama (netiešā saikne pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām);

9.2.3.     ja nevar atrast ne tiešu, ne netiešu izmaksu attiecināšanas veidu, izmaksas attiecina, pamatojoties uz vispārējo sadalījumu, ko aprēķina, izmantojot visu tieši vai netieši attiecināto izmaksu proporciju katram vispārējam pasta pakalpojumam.

10.        Pasta pakalpojumu sniedzējs tarifu aprēķina, summējot uz pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas. Ar tarifu tiek segtas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.

11.        Par pamatu pakalpojumu izmaksu aprēķinam un grāmatvedības nodalīšanai tiek izmantots uzņēmuma gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu gada pārskatiem”.

V nodaļa

Darbības izmaksas

12.        Izmaksu attiecināšanas un uzskaites principi tiek piemēroti šādiem uzskaites posteņiem:

12.1.       pakalpojumu lietotāju apkalpošana pakalpojumu sniegšanas vietā;

12.2.       pasta sūtījumu savākšana;

12.3.       pasta sūtījumu pārvadāšana;

12.4.       pasta sūtījumu šķirošana;

12.5.       pasta sūtījumu piegāde;

12.6.       izmaksas, kas pārsniedz efektīva vispārējā pasta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas;

12.7.       kapacitātes neizmantotā daļa;

12.8.       netiešās izmaksas;

12.9.       saistības;

12.10.   nesadalītā peļņa;

12.11.   transferta maksājumi;

12.12.   amortizācija.

13.        Pasta pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paplašināt un izveidot nepieciešamās izmaksu apakšgrupas, atbilstoši uzņēmuma iekšējai uzskaites sistēmai.

14.        Detalizēts darbības izmaksu sadalījums un to attiecināšana ir parādīta šīs Metodikas 1.pielikumā.

VI nodaļa

Ieņēmumu attiecināšana

15.        Ieņēmumus no šīs metodikas 2.punktā minētajiem vispārējiem pasta pakalpojumiem ir jāattiecina tieši uz attiecīgajiem vispārējiem pasta pakalpojumiem. Ja tieša ieņēmumu attiecināšana nav iespējama, tad tos attiecina balstoties uz netiešu cēloņsakarību.

16.        Apgrozījums no pakalpojumiem, kuru tarifus nosaka saskaņā ar šo metodiku, ir jāatdala no citu darbību apgrozījuma.

VII nodaļa

Kapitāla atdeve un kapitāla finansēšanas likme

17.        Kapitāla finansēšanas izmaksas tiek aprēķinātas, kapitāla atdeves likmi piemērojot iepriekšējā kalendārā gada beigās noteiktai izmantotā kapitāla vērtībai.

18.        Kapitāla atdeves likmi aprēķina, izmantojot vidējo svērto kapitāla finansēšanas likmi:

wacc = re * E/(E+D) + rd(1 – T) * D/(E + D),

kur re -  pašu kapitāla atdeves likme;

     D – aizņemtais kapitāls;

     E – pašu kapitāls;

     E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

     D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

     T – uzņēmuma ienākuma nodokļa likme;

      rd -  uzņēmuma saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme.

19.        Pašu kapitāla atdeves likme tiek aprēķināta pēc formulas:

re = rf + rc

kur rf  – bezriska ieguldījumu likme;

     rc  – riska piemaksa, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

20.        Bezriska ieguldījumu likme tiek noteikta kā Latvijas bankas publicētā ilgtermiņa obligāciju likme.

21.        Uzņēmuma saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nedrīkst pārsniegt Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējo svērto gada likmi.

22.        Detalizēta pamatlīdzekļu un nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināšana ir parādīta šīs Metodikas 2.pielikumā.

VIII nodaļa

Kārtējo izmaksu uzskaite

23.        Amortizācija un kārtējo izmaksu uzskaite.

23.1. Amortizācijas piemērošana un attiecināšana ietver šādus galvenos rādītājus:

23.1.1. ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kopsummu kā peļņas avotu;

23.1.2. plānotais laika periods, kurā pamatlīdzekļu ekspluatācija ir ekonomiski izdevīga;

23.1.3. paredzamā pamatlīdzekļu atlikusī vērtība tās ekonomiski izdevīgās izmantošanas perioda beigās.

23.2. Amortizācijas vērtību aprēķina, vadoties no starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un uzņēmuma pieņemtām metodēm.

24.  Pasta pakalpojumu sniedzējs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tarifu aprēķinā ietvertā izmantotā kapitāla un amortizācijas noteikšanai, izmantojot vienu no šādām metodēm:

24.1. iegādes vērtība mīnuss nolietojums (finanšu pārskata vērtība);

24.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnuss nolietojums;

24.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ievērojot pašreizējās cenas un iespējamās pamatlīdzekļu kvalitātes izmaiņas, mīnuss eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

24.4. tirgus vērtība;

24.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no pamatlīdzekļu tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no pamatlīdzekļu izmantošanas).

25.  Kārtējo izmaksu uzskaiti, pēc uzņēmuma ieskatiem, var balstīt uz šādiem principiem:

25.1. darbības kapitāla uzturēšana, ar ko saprot uzņēmuma nemainīgās likviditātes nodrošināšanu regulēšanas perioda sākumā un beigās;

25.2. finanšu kapitāla uzturēšana, ar ko saprot uzņēmuma finanšu kapitāla saglabāšanu tā pašreizējā vērtībā. Kapitāls tiek uzskatīts par saglabātu, ja regulēšanas perioda beigās tas ir tāds pats vai lielāks kā perioda sākumā.

26.  Darbības kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:

26.1. uzņēmuma ražošanas kapacitāte tiek uzturēta nemainīga vai palielināta. Pārrēķinot pamatlīdzekļu kārtējās izmaksas, ir atkārtoti jānosaka amortizācijas izmaksas;

26.2. kopējā pamatlīdzekļu vērtība, ko izmanto tarifu aprēķinā, tiek noteikta atšķirīga no pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtības, ņemot vērā izmaiņas pamatlīdzekļu cenā un tehnoloģijā. Lai veiktu pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, esošajai kopējai pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtībai tiek piemēroti specifiski cenu indeksi. Var izmantot arī citas skaidri definētas un pārskatāmas procedūras;

26.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa no vispārējām izmaksām;

26.4. lai pareizi aprēķinātu pamatlīdzekļu vērtību, gada amortizācijas vērtības lielums ir jāaprēķina, balstoties uz jauno pamatlīdzekļu novērtējumu, ņemot vērā to cenu un lietderīgās lietošanas ilgumu.

27.      Finanšu kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:

27.1. pamatlīdzekļus pārvērtē, papildu amortizāciju un uzkrājumus aprēķina atbilstoši šīs metodikas 24.punktā noteiktajām prasībām, savukārt peļņa un zaudējumi, kas izriet no pamatlīdzekļu specifiskās inflācijas un vispārējās inflācijas starpības un kas iespaido uzņēmuma pašu kapitālu, tiek ņemti vērā atsevišķi;

27.2. uzņēmuma pašu kapitāla vērtības izmaiņas tiek noteiktas atbilstoši vispārējai inflācijai;

27.3.  plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, kuru veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa no vispārējām izmaksām vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas, un kura tiek samazināta par ieņēmumiem vai palielināta par zaudējumiem, kuru cēlonis ir pamatlīdzekļu specifiskās inflācijas atšķirība no vispārējās inflācijas.

IX nodaļa

Tarifu aprēķināšanas pamatprincipi atbilstoši cenu griestu metodei

28.      Tarifu noteikšana balstās uz ekonomiski pamatotu bāzes tarifu noteikšanu katram vispārējam pasta pakalpojumam.

29.      Cenu griestu periods ir trīs gadi. Efektivitātes izmaiņu koeficientu komisija nosaka pirms katra cenu griestu perioda uzsākšanas.

30.      Bāzes tarifu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz attiecīga vispārējā pasta pakalpojuma izmaksām iepriekšējā kalendārajā gadā. Katru vispārējā pasta pakalpojuma tarifu vērtības izmaiņu kārtējā tarifu regulēšanas gadā ierobežo noteiktā cenu griestu vērtība:

ΔT ≤ PCI - X

kur, ΔT – faktiskā tarifu vērtības izmaiņa, %;

       PCI - X – noteiktā cenu griestu vērtība, %;

       PCI – patēriņa cenu izmaiņas iepriekšējā kalendārā gadā, %;

       X – efektivitātes izmaiņu koeficients, %.

30.1.   Ja cenu griestu vērtība PCI - X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir nulle vai pozitīva, faktiskā tarifu vērtības izmaiņa ΔT nevienā tarifu regulēšanas gada brīdī nedrīkst pārsniegt noteikto cenu griestu vērtību.

30.2.   Ja cenu griestu vērtība PCI - X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir negatīva, tarifu vērtību nedrīkst palielināt nevienā kārtējā tarifu regulēšanas gada brīdī un līdz tarifu regulēšanas gada beigām tarifu vērtība jāsamazina līdz noteiktajai cenu griestu vērtībai.

30.3.   Patēriņa cenu izmaiņas tiek noteiktas, izmantojot Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datus par iepriekšējo kalendāro gadu.

30.4.   Efektivitātes izmaiņu koeficients tiek noteikts saskaņā ar prognozētajām summārā produktivitātes faktora izmaiņām un citiem faktoriem, kuru nozīmīgumu novērtē komisija. Efektivitātes izmaiņu koeficients var būt atšķirīgs dažādiem uzņēmuma darbības virzieniem.

X nodaļa

Transferta maksājumi

31.      Pasta pakalpojumu sniedzējam ir skaidri jānosaka tos principus, pēc kuriem tiek uzskaitītas, izmērītas un attiecinātas to pakalpojumu izmaksas, ko tas sniedz uzņēmuma ietvaros.

32.      Pasta pakalpojumu sniedzējam transferta maksājumos ir jāpiemēro tādi paši tarifi, kādi tiek piemēroti trešajai personai sniegtajos pakalpojumos.

XI nodaļa

Pakalpojumu tarifu apstiprināšana un uzņēmuma ziņojums

33.      Pasta pakalpojumu sniedzējs izstrādā tarifu projektu saskaņā ar šo Metodiku un likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā iesniedz komisijai izskatīšanai. Tarifu projekts sastāv no:

33.1.     vispārējo pasta pakalpojumu tarifu priekšlikuma;

33.2.     vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu aprēķina.

34.      Tarifu projektus komisija izvērtē likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

35.      Tarifu projektu izvērtēšanas laikā pasta pakalpojumu sniedzējs var iesniegt tarifu projektu labojumus un papildinājumus.

36.      Pasta pakalpojumu sniedzējs sešu mēnešu laikā pēc kārtējā finanšu gada noslēgšanas, kā arī iesniedzot tarifu izmaiņu pieteikumu, sagatavo un iesniedz komisijai ziņojumu, kas satur šādu informāciju:

36.1.     peļņas vai zaudējumu aprēķins;

36.2.     bilance;

36.3.     atskaite par sniegto vispārējo pasta pakalpojumu apjomu un attiecīgām izmaksām.

37.      Pasta pakalpojumu sniedzēja ziņojums tiek izmantots uzņēmuma sniegto vispārējo pasta pakalpojumu tarifu regulēšanai.

38.      Komisijai ir tiesības pieprasīt no uzņēmuma papildu finansiālo un grāmatvedības informāciju.

XII nodaļa

Pārejas nosacījumi

39.      Pasta pakalpojumu sniedzējam jāizveido vai jāpārkārto izmaksu uzskaites sistēma atbilstoši Metodikai ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no Metodikas stāšanās spēkā.

40.      Pasta pakalpojumu sniedzējam, kurš vispārējos pasta pakalpojumus sāk sniegt pēc metodikas stāšanas spēkā, jāizveido metodikai atbilstoša izmaksu uzskaites sistēma ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.

41.      Pēc uzņēmuma izmaksu sistēmas sakārtošanas atbilstoši Metodikai, uzņēmums 30 dienu laikā iesniedz komisijai Metodikas 36.punktā minēto ziņojumu.

42.      Ja pasta pakalpojumu sniedzējs nolemj iesniegt komisijai tarifu projektu pirms uzņēmuma izmaksu sistēmas sakārtošanas atbilstoši Metodikai, tad tas tarifu projektam pievieno vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu aprēķinu pa uzņēmuma sniegto pakalpojumu veidiem atbilstoši uzņēmumā pastāvošajai izmaksu uzskaites sistēmai.

Priekšsēdētāja                                                              I.Šteinbuka