Izdrukāts no: http://www.lpia.lv/?id=305
Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām

Grozījumi:
20.06.2002. likums ("LV", 101 (2676), 05.07.2002.) [spēkā ar 19.07.2002.];
15.09.2005. likums ("LV", 156 (3314), 30.09.2005.) [spēkā ar 14.10.2005.].


Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:


Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām

(Likuma nosaukums 20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)


1. pants. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem attiecīgā vēlēšanu komisija pēc šo sarakstu reģistrēšanas izsniedz izziņu par kandidātu saraksta iesniegšanu.

Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā deputātu kandidātu saraksta nosaukums;

2) pilsēta, novads vai pagasts, kuram saraksts ir pieteikts;

3) katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods;

4) izziņas izsniegšanas datums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
2. pants. Viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības bez maksas izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidlaiku šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, ja vismaz 29 dienas pirms vēlēšanu dienas viņi iesnieguši attiecīgi Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai:

1) izziņu par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu Rīgas Domes vēlēšanām;

2) izziņas par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu vismaz piecu novadu domju vai republikas pilsētu domju vēlēšanām;

3) izziņas par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu vismaz 200 pagastu padomju vai rajonu pilsētu domju vēlēšanām.

Priekšvēlēšanu aģitācija šā likuma izpratnē ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, vēlētāju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību vai arī deputāta kandidātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
3. pants. Laiku priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot visi viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošie kandidāti kopā vai, savstarpēji vienojoties, - daži no viņiem. Par šo vienošanos katrā atsevišķā gadījumā jāpaziņo Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai. Dažādu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošie kandidāti, ja viņiem ir tiesības bez maksas izmantot raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, var vienoties par kopīgu raidlaika izmantošanu tiem atvēlētā raidlaika ietvaros. Par šādu vienošanos jāpaziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai vismaz 29 dienas pirms vēlēšanu dienas. Paziņotā vienošanās par kopīgu raidlaika izmantošanu nav atsaucama.
4. pants. Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas nekavējoties paziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kuri tām iesniegtie deputātu kandidātu saraksti neatbilst Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam un kuras izsniegtās izziņas tādējādi uzskatāmas par nederīgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
5. pants. Viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem, ja viņi iesnieguši šā likuma 2. pantā noteikto izziņu skaitu, ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā izmantot bez maksas ne vairāk kā 20 minūtes (10 minūtes katrā kārtā) laika posmā no 25. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.
6. pants. Šā likuma 5. pantā minētā raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot. Ja kāda deputātu kandidātu saraksta pārstāvji nepiedalās izlozē, šā nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošie kandidāti zaudē šā likuma 2. pantā paredzēto iespēju.

Izlozēšanu un šā likuma 5. pantā minētā raidlaika limita ievērošanu nodrošina Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.
7. pants. Ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai kādam deputāta kandidātam piešķīrusi raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai papildus šā likuma 5.pantā minētajam raidlaikam, tai jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām, vēlētāju apvienībām vai citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas, uzstāties tikpat ilgi, iespējami līdzvērtīgā laikā un par samaksu, kas atbilst Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas noteiktajam priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanas raidlaika izcenojumam, kas publicēts šajā pantā noteiktajā kārtībā. Šāds pienākums Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tikai tad, ja politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta pieprasīto raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai var piešķirt, ievērojot Radio un televīzijas likuma un šā panta ceturtās daļas noteikumus, kas reglamentē maksimālo reklāmas laika apjomu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ne vēlāk kā 270 dienas pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanas raidlaika izcenojumus laika periodam no 270.dienas pirms vēlēšanu dienas līdz vēlēšanu dienai. Šis pienākums neattiecas uz gadījumu, kad tiek izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.

Ja komerciālā raidorganizācija kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai kādam deputāta kandidātam piešķīrusi raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, tai jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām, vēlētāju apvienībām vai citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas, uzstāties tikpat ilgi, iespējami līdzvērtīgā laikā un par samaksu, kas atbilst attiecīgās komerciālās raidorganizācijas noteiktajam priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanas raidlaika izcenojumam dienā, kurā iesniegts attiecīgās politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta rakstveida pieteikums šai raidorganizācijai par raidlaika izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai. Šāds pienākums komerciālajai raidorganizācijai ir tikai tad, ja politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta pieprasīto raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai var piešķirt, ievērojot Radio un televīzijas likuma un šā panta ceturtās daļas noteikumus, kas reglamentē maksimālo reklāmas laika apjomu.

Pirms katras šajā pantā paredzētās priekšvēlēšanu aģitācijas vai uzreiz pēc tās jāpaziņo, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība, vēlētāju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus.

Sākot ar 40.dienu pirms vēlēšanu dienas, raidorganizācijām ir tiesības palielināt Radio un televīzijas likumā paredzēto reklāmas laika apjomu par 10 procentiem, atvēlot to priekšvēlēšanu aģitācijai.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
8. pants. Citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, kas vēlas izmantot šā likuma 7.pantā garantēto uzstāšanās iespēju, raidlaiku piešķir pēc tam, kad saņemta samaksa par to. Samaksu apliecinošie dokumenti jāsaglabā likumā "Par grāmatvedību" noteikto termiņu.

Raidorganizāciju amatpersonas, kas nav ievērojušas šā likuma 7. panta un šā panta pirmās daļas prasības, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
9. pants. Ja kāds deputāta kandidāts uzstāšanās laikā radio vai televīzijā ir izteicis savu viedokli par deputāta kandidātu, kas ir cita nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā, šim cita nosaukuma sarakstā esošajam deputāta kandidātam nākamajā dienā (Latvijas Televīzijā - 48 stundu laikā) tiek nodrošināta viena minūte atbildes sniegšanai ārpus 5. pantā paredzētā raidlaika, ja tas noticis Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijā, vai neievērojot šā likuma 8. panta noteikumus, ja tas noticis citā raidorganizācijā.

Sakarā ar šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildi nevar savukārt prasīt raidlaiku nākamajai atbildei, atsaucoties uz šā panta pirmo daļu.

Amatpersonas, kas nav ievērojušas šā panta pirmās daļas noteikumus, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
10. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu raidījumos.
11. pants. Raidorganizācijas nedrīkst rediģēt, montēt vai kā citādi pārveidot priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus bez to deputātu kandidātu rakstveida piekrišanas, kuri tajos piedalās.

Raidorganizācijas neatbild par deputātu kandidātu sagatavotajiem materiāliem.

Valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā raidorganizācijās reglamentē Radio un televīzijas likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
12. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, sākot ar 29. dienu pirms vēlēšanu dienas, nav atļauts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai deputātu kandidātu sarakstiem.
13. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, kas ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām publiski paziņojuši par līdzdalību kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā, nav tiesību vadīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, gatavot komentārus, intervijas un reportāžas. Šādi darbinieki priekšvēlēšanu laikā pārceļami citā darbā, kas nav saistīts ar tiešu piedalīšanos pārraidēs. Ja tas nav iespējams, viņiem var piešķirt atvaļinājumu.
14. pants. Vienu dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai vēlētāju apvienību popularitāti.
15. pants. Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kā arī citām organizācijām, kas ir tiesīgas slēgt līgumus par ārvalstu programmu retranslāciju Latvijā, līgumu tekstā jāparedz noteikums, ka vēlēšanu kampaņas laikā uz Latviju translējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par vēlēšanu kampaņā iesaistītajām personām un politiskajām organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
16. pants. Šā likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās.
17.pants. Katras preses izdevumā publicētās priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros jānorāda, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība, vēlētāju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
18.pants. Raidorganizācijas veic priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika uzskaiti.

Divu nedēļu laikā pēc vēlēšanu dienas raidorganizācijas iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei priekšvēlēšanu aģitācijas pārskatu, kurā norāda katras politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai vēlētāju apvienības saraksta priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apjomu, līdzekļus, kas iegūti par attiecīgās priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanu, kā arī politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību, deputāta kandidātu vai citas personas, kas šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājušas.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
19.pants. Preses izdevumi veic attiecīgajā preses izdevumā publicētās priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti, norādot katras politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai vēlētāju apvienības saraksta priekšvēlēšanu aģitācijas apjomu, līdzekļus, kas iegūti par attiecīgo priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību, deputāta kandidātu vai citas personas, kas šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājušas.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
20.pants. Valsts un pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Šis ierobežojums neattiecas uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīva rakstura materiāliem par pašvaldību vēlēšanām, kā arī uz gadījumiem, kas minēti šā likuma 21.pantā.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
21.pants. Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, piešķir politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām, vēlētāju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
22.pants. Ja kāda šā likuma 21.pantā minētā iestāde vai kapitālsabiedrība iznomā vai izīrē savu īpašumu vai mantu, kas nodota tās valdījumā, priekšvēlēšanu aģitācijai kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem, tai jādod iespēja iznomāt vai izīrēt šo īpašumu vai mantu ar tādiem pašiem noteikumiem arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām, vēlētāju apvienībām vai citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas.

Citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, kas vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā paredzēto iespēju, īpašumu vai mantu iznomā vai izīrē tikai pēc tam, kad saņemta īres vai nomas maksa par to. Šī maksa nedrīkst pārsniegt to maksu, kāda bija noteikta politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem, kas pirmie izmantoja šo īpašumu vai mantu priekšvēlēšanu aģitācijai. Apmaksu apliecinošie dokumenti saglabājami likumā "Par grāmatvedību" noteikto termiņu.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
23.pants. Šā likuma 20., 21. un 22.panta noteikumi neattiecas uz raidorganizācijām.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
24.pants. Valstij un pašvaldībām ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai arī kādam deputāta kandidātam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.

Vēlēšanu sarakstu iesniedzējiem un to pilnvarotajām personām ir tiesības izvietot aģitācijas materiālus publiskās vietās, informējot par to attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš. Valsts un pašvaldības var noteikt publiskās vietas, kurās nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu.

Vēlēšanu sarakstu iesniedzēji un to pilnvarotās personas atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
25.pants. Ja kāda pašvaldība, valsts vai pašvaldības iestāde, kapitālsabiedrība, kurā vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, piešķir kādai politiskajai partijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem tiesības izvietot aģitācijas materiālus vietās, kur tos saskaņā ar šo likumu vai citiem likumiem nav aizliegts izvietot, tai jādod iespēja iegūt šādas tiesības ar tādiem pašiem noteikumiem arī citām politiskajām partijām, politisko organizāciju apvienībām, vēlētāju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem, ja viņi to vēlas.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
26.pants. Personas, kas pārkāpušas šajā likumā noteikto aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību, saucamas pie likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētās atbildības.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
Pārejas noteikums

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
Ar terminu "kapitālsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība.
Likums Saeima pieņemts 1994. gada 31. martā.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīga 1994. gada 6. aprīlī



17.11.2018