Izdrukāts no: http://www.lpia.lv/?id=524
Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem

Publicēts: Vēstnesis 168 22.10.2004

19.10.2004
LR Ministru kabineta noteikumi nr. 862
Rīgā

Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem


(prot. Nr.60  21.§)

 Izdoti saskaņā ar
Konkurences likuma
12.panta piekto daļu un
14.panta ceturto daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. horizontālā karteļa vienošanās – vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem;

1.2. horizontālā sadarbības vienošanās – vienošanās starp konkurentiem par kopīgas darbības (piemēram, kopīga iepirkuma) veikšanu, lai efektivizētu komercdarbību.

 

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāms naudas sods par Konku­rences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem.

 

3. Naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

 

4. Ja Konkurences likumā minēto pārkāpumu izdarījusi Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurā izšķiroša ietekme ir ārvalsts komersantam, vai ārvalsts komersanta filiāle, naudas sodu aprēķina no attiecīgās komercsabiedrības vai filiāles pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma.

 

5. Ja Konkurences likumā minēto pārkāpumu izdarījusi publiska persona, darbojoties kā tirgus dalībnieks, naudas sodu aprēķina no tās saimnieciskās darbības ienākumiem pēdējā noslēgtajā finanšu gadā, bet, ja tādu nav, uzliek Konkurences likuma 12. un 14.pantā paredzēto minimālo naudas sodu.

 

6. Par kredītiestāžu neto apgrozījumu pieņem šādu veidu ienākumu summu pēc pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas:

6.1. ienākumi no procentiem;

6.2. ienākumi no vērtspapīriem;

6.3. saņemtā komisijas atlīdzība;

6.4. finanšu operācijās gūtā neto peļņa;

6.5. ienākumi no cita veida darbības.

 

7. Kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti kredīt­iestāžu gada pārskatos un konsolidētajos gada pārskatos.

 

8. Par apdrošināšanas sabiedrību neto apgrozījumu pieņem parakstīto prēmiju bruto vērtību, kas ietver visas saņemtās un saņemamās summas par apdrošināšanas sabiedrības vai tās vārdā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem (arī pārapdrošināšanas prēmijas), no kurām atskaitīti nodokļu maksājumi un nodevas vai obligātie maksājumi, ar kuriem apliek apdrošināšanas prēmiju vai prēmiju kopējo summu.

 

9. Ja tirgus dalībnieks ir fiziska persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, naudas sodu aprēķina procentos no pēdējā noslēgtā finanšu gada ieņēmumiem, kurus fiziskā persona guvusi no saimnieciskās darbības.

 

10. Ja tirgus dalībniekam nav iespējams sastādīt pēdējā noslēgtā finanšu gada pārskatu par pilnu finanšu gadu, naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma par 12 kalendāra mēnešiem no dienas, kad tas konkrētajā tirgū uzsācis darbību. Ja no darbības uzsākšanas līdz pārkāpuma konstatēšanas dienai ir pagājis mazāk nekā gads, naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma, skaitot no dienas, kad uzsākta darbība, līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

 

11. Ja tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījums izteikts ārvalstu valūtā, kopējo naudas soda apmēru latos nosaka pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārkāpuma konstatēšanas dienā.

 

12. Ja Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu izdarījusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība) vai tās amatpersona, naudas sodu uzliek tiem tirgus dalībniekiem, kuri ir apvienības biedri un piedalījušies minētajā pārkāpumā.

 

II. Naudas soda apmērs

 

13. Nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

 

14. Nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā:

14.1. pārkāpuma veidu;

14.2. pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas;

14.3. katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā.

 

15. Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata vertikālās vieno­šanās un horizontālās sadarbības vienošanās, kuras kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, par smagu pārkāpumu – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmanto­šanu un vertikālās vienošanās par pircēja tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu, bet par sevišķi smagu pārkāpumu – horizontālās karteļu vienoša­nās un vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai eksportam.

 

16. Izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai:

16.1. tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators;

16.2. pārkāpumā tirgus dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva loma.

 

17. Kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus.

 

18. Ņemot vērā pārkāpuma smaguma pakāpi, naudas soda apmēru nosaka šādi:

18.1. ja izdarīts viegls pārkāpums, – līdz 0,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

18.2. ja izdarīts smags pārkāpums, – no 0,5 līdz 1,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

18.3. ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, – no 1,5 līdz 7 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

 

19. Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, naudas soda apmēru nosaka šādi:

19.1. ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu vai pārkāpums izpaužas kā vienreizēja darbība, saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu noteikto naudas soda apmēru nepalielina;

19.2. ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods ir līdz 0,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

19.3. ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas sods ir no 0,5 līdz 1 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

 

20. Kopējo naudas soda apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no šādiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem:

20.1. tirgus dalībnieks tā paša veida pārkāpumu atkārtoti izdarījis piecu gadu laikā, un Konkurences padome (turpmāk – padome) to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

20.2. nepieciešams palielināt sodu, lai pārsniegtu ienākumus, kurus tirgus dalībnieks guvis, izdarot Konkurences likumā minēto pārkāpumu (ja nelikumīgi iegūto ienākumu summu ir iespējams objektīvi novērtēt);

20.3. konstatēts, ka tirgus dalībnieks tieši vai netieši piespiedis citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētais aizliegums.

 

21. Kopējo naudas soda apmēru var samazināt (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem), ja pastāv vismaz viens no šādiem atbildību mīksti­nošiem apstākļiem:

21.1. pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu;

21.2. tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms pado­me pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu;

21.3. tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā.

 

22. Ja tirgus dalībnieks izdarījis vairākus Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minētos pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katru attiecīgā panta punkta pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu.

 

23. Ja tirgus dalībnieks izdarījis gan Konkurences likuma 11.panta pirma­jā daļā, gan 13.pantā minētos pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katrā pantā minēto pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu.

 

24. Ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par 10 % no šī tirgus dalībnie­ka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma, kopējo naudas soda apmēru var samazināt (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem).

 

25. Ja kopš pārkāpuma izbeigšanas pagājuši vairāk nekā pieci gadi un pārkāpums nav atstājis būtiskas negatīvas sekas tirgū, padome var uzlikt naudas sodu 250 latu apmērā.

 

III. Horizontālās karteļa vienošanās dalībnieka
atbrīvošana no naudas soda samaksas vai
naudas soda samazināšana

 

26. Ja konstatēta horizontālā karteļa vienošanās, padome pilnīgi atbrīvo tirgus dalībnieku no naudas soda samaksas par dalību tajā, ja tirgus dalībnieks ir sadarbojies ar padomi un pastāv visi šajā punktā minētie nosacījumi:

26.1. tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas pirmais informējis padomi par horizontālo karteļa vienošanos, kurā tas iesaistīts, un padomes rīcībā tobrīd nav informācijas, kas ļautu ierosināt iespējamā pārkāpuma izpētes lietu vai konstatēt pārkāpumu;

26.2. tirgus dalībnieks sniedzis padomei visu tā rīcībā esošo informāciju un pierādījumus;

26.3. padomei sniegtā informācija un pierādījumi par potenciālo Konku­rences likumā minēto pārkāpumu ir pietiekami, lai varētu ierosināt iespējamā pārkāpuma izpētes lietu vai konstatēt pārkāpumu;

26.4. visā pārkāpuma izmeklēšanas gaitā tirgus dalībnieks ir aktīvi sadar­bojies ar padomi;

26.5. tirgus dalībnieks nav bijis konkrētās aizliegtās vienošanās ierosinā­tājs vai aizliegtajā darbībā tam nav bijusi noteicoša loma, un tas nav spiedis citus tirgus dalībniekus piedalīties aizliegtajā darbībā.

 

27. Ja iespējamā pārkāpuma izpētes lieta par horizontālo karteļa vienoša­nos jau ierosināta, tirgus dalībniekiem, kas pēc savas iniciatīvas snieguši pado­mei informāciju, kura ir būtisks konkrētā pārkāpuma pierādījums, piemērojamā naudas soda samazinājums ir šāds:

27.1. tirgus dalībniekam, kurš pirmais sniedzis minēto informāciju, – no 50 līdz 90 %, taču samazinātais naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem. Padome naudas sodu samazina, ja informācijas sniegšanas brīdī tās rīcībā nav attiecīgās informācijas un pastāv šo noteikumu 26.4. un 26.5.apakšpunktā minē­tie nosacījumi;

27.2. pārējiem tirgus dalībniekiem – no 30 līdz 49 %, taču samazinātais naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem. Padome naudas sodu samazina, ja informācijas sniegšanas brīdī tās rīcībā nav attiecīgās informācijas un pastāv šo noteikumu 26.4.apakšpunktā minētie nosacījumi.

 

28. Ja tirgus dalībnieks uzskata, ka uz to attiecas šo noteikumu 24., 26. vai 27.punktā minētie nosacījumi, tas iesniedz padomē pamatotu iesniegumu.

 

29. Padome izvērtē tirgus dalībnieka sniegto informāciju un tās atbilstību šo noteikumu 24., 26. un 27.punktā minētajiem nosacījumiem.

 

30. Ja padome naudas soda samazinājumu vai atbrīvojumu no naudas soda tirgus dalībniekam piemēro saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27.punktu, šo noteikumu 21.punkts attiecībā uz šo tirgus dalībnieku nav piemērojams.

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Emsis

 

Ekonomikas ministrs                                                   J.Lujāns

 



18.11.2018