Grozījumi:
22.04.2004. likums ("LV", 69 (3017), 01.05.2004.) [spēkā ar 01.05.2004.].

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Konkurences likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dominējošais stāvoklis - tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem;

2) izšķiroša ietekme - iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

4) konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

5) konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

6) konkurence - pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

7) konkurenti - divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

8) prece - ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

9) tirgus dalībnieks - jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku;

10) tirgus daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

11) vienošanās - divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.
3.pants. Likuma darbība

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.
II nodaļa
Konkurences padome
4.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kuru realizē pārraudzības formā.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
5.pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un četri Konkurences padomes locekļi. Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti.

(4) Konkurences padomes priekšsēdētājs un Konkurences padomes locekļi ir civildienesta ierēdņi, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās.

(5) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(6) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Konkurences padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs Konkurences padomes locekļi.

(7) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi Konkurences padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Konkurences padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.

(8) Konkurences padomes lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(9) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

2) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Biroja direktoram un jebkuram Biroja darbiniekam;

7) ir tiesīgs dot rīkojumus Konkurences padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(10) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Konkurences padomes loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
6.pants. Konkurences padomes uzdevumi

(1) Konkurences padome:

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;

2) uzrauga Reklāmas likuma ievērošanu;

3) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;

4) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

5) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem. Konkurences padome publicē tās pieņemtos lēmumus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Konkurences padome kā Ekonomikas ministrijas padotībā esoša iestāde:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;

2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
7.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un Reklāmas likumam;

3) iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus;

5) piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības;

6) veikt Padomes regulā (EK) Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk - regula) dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādei uzliktos pienākumus un izmantot regulā paredzētās tiesības.

(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
8.pants. Konkurences padomes lēmumi

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:

1) lietas ierosināšanu vai neierosināšanu;

2) lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu;

3) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu;

4) lietas izpētes izbeigšanu;

5) tirgus dalībnieku apvienošanos;

6) paziņoto vienošanos;

7) Reklāmas likuma pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas.

(3) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā termiņā iestājas administratīvā atbildība.

(4) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.

(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz pieteikumu sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

(6) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

(7) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un tirgus dalībnieku apvienībām.

(8) Konkurences padomes lēmums izpildāms labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs. Konkurences padome ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par lēmuma iesniegšanu izpildei.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
9.pants. Birojs

(1) Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs.

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

(3) Nodrošinot Konkurences padomes darbību, Birojs:

1) pilda Konkurences padomes sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo Konkurences padomes lēmumu projektus;

3) analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus un sagatavo lietas materiālus izskatīšanai Konkurences padomes sēdē;

4) veic iespējamo šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus apsekojumus un sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam un Reklāmas likumam;

5) organizē Konkurences padomes lēmumu izpildi attiecībā uz šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

6) sagatavo Konkurences padomes vārdā prasības pieteikumus tiesai;

7) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

8) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

9) sagatavo Konkurences padomes priekšlikumus normatīvo aktu projektiem konkurences aizsardzības jomā;

10) nodrošina sadarbību ar ārvalstu personām.

(4) Biroja direktors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi atbilstoši Biroja kompetencei;

2) vada un organizē Biroja darbu;

3) ir atbildīgs par Biroja darbību.

(5) Birojs Konkurences padomes vārdā ir tiesīgs:

1) pieprasīt no jebkuras personas un personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī ierobežotas pieejamības vai komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) ierasties pie tirgus dalībnieka (arī bez iepriekšēja brīdinājuma). Tirgus dalībnieka apmeklējuma laikā Biroja darbiniekiem uz pilnvarojuma pamata ir tiesības saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem;

3) pamatojoties uz motivētu Biroja direktora lēmumu, izņemt tirgus dalībnieku un to darbinieku mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā;

4) pamatojoties uz tiesas lēmumu, bez iepriekšēja brīdinājuma policijas klātbūtnē iekļūt tirgus dalībnieku un to darbinieku transportlīdzekļos, dzīvokļos, neapdzīvojamās telpās, būvēs un citos nekustamos un kustamos īpašumos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, un veikt tajos esošo mantu un dokumentu apskati, tirgus dalībnieku un to darbinieku mantu un dokumentu apskati. Apskates laikā Birojs ir tiesīgs pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no amatpersonām un tirgus dalībnieku darbiniekiem, saņemt dokumentu norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem, kā arī izņemt mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme izmeklējamā jautājuma noskaidrošanā. Biroja amatpersonām ir tiesības aizzīmogot transportlīdzekļus, dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, būves un citus nekustamos un kustamos īpašumus un glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu;

5) pamatojoties uz tiesas lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti, kas varētu kalpot kā pierādījums Konkurences likuma pārkāpumam, tiek glabāti citām personām piederošos vai citu personu lietojumā esošos transportlīdzekļos, neapdzīvojamās telpās, būvēs, dzīvokļos un citos nekustamos vai kustamos īpašumos, Birojs attiecībā uz šīm personām un to īpašumu ir tiesīgs veikt šīs daļas 4.punktā minētās darbības policijas klātbūtnē;

6) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šīs daļas 1., 2. un 4.punktā minētā informācija netiek sniegta noteiktā termiņā un apjomā vai arī netiek pildīts šā panta sestajā daļā minētais pienākums. Protokolu sastāda un paraksta Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.

(6) Pēc Biroja pieprasījuma tirgus dalībnieka, tā pārstāvju, darbinieku un citu personu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un nodrošināt Biroja darbiniekiem un Valsts policijas darbiniekiem piekļuvi jebkuriem savā īpašumā vai lietojumā esošiem transportlīdzekļiem, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, būvēm un citiem nekustamiem un kustamiem īpašumiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas, kā arī jebkurā formā sastādītiem vai uzglabātiem dokumentiem.

(7) Valsts policija sniedz palīdzību Biroja darbiniekiem šā panta piektajā daļā minēto izmeklēšanas darbību izpildē.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)
9.1 pants. Tiesas lēmums

(1) Par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesa 48 stundu laikā izskata Biroja direktora iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību veikt šīs darbības, uzklausa Biroja amatpersonas sniegto informāciju un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai par atteikumu.

(2) Tiesas lēmuma norakstu nosūta Birojam 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par tiesas lēmumu neaptur tā izpildi.

(5) Blakus sūdzību par tiesas lēmumu izskata septiņu dienu laikā no tās pieņemšanas dienas.

(6) Blakus sūdzību izskata, piedaloties Konkurences padomes pārstāvim un personai, kura iesniegusi blakus sūdzību.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies Konkurences padomes vai Biroja amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.
III nodaļa
Konkurenci ierobežojošas darbības
11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

(1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

(2) Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem uz noteiktu termiņu, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tirgus dalībnieki ir iesnieguši Konkurences padomei paziņojumu par vienošanos un par to nav ierosināta lieta, un ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši Konkurences padomes atļauju.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē:

1) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no šā panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šī darbība atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;

2) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Konkurences padome var uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz abās minētajās daļās noteiktajam maksimālajam apmēram.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad naudas sodu var samazināt vai kad tirgus dalībnieku var atbrīvot no naudas soda samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
14.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad naudas sodu var samazināt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
IV nodaļa
Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole
15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.

(4) Ziņojums Konkurences padomei nav jāiesniedz šādos gadījumos:

1) kredītiestādēm, citām finanšu iestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz tirgus dalībnieku vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja šīs kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo tirgus dalībnieku konkurējošo darbību, vai izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai tirgus dalībnieka, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā pēc balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu Konkurences padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama;

2) tirgus dalībnieka maksātnespējas un likvidācijas gadījumā izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
16.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

(1) Konkurences padome viena mēneša laikā no pilnīga ziņojuma saņemšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata ziņojumu un pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu. Par pilnīgu ziņojumu uzskatāms ziņojums, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(2) Pēc papildu izpētes uzsākšanas Konkurences padome četru mēnešu laikā no pilnīga ziņojuma saņemšanas dienas pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.

(3) Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.

(4) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

(5) Ja Konkurences padome četru mēnešu laikā pēc pilnīga ziņojuma saņemšanas nav pieņēmusi kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, attiecīgā apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(6) Konkurences padome var pieņemt šā panta trešajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, bet tas netika izdarīts.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
17.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

(1) Ja ziņojums nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Ja notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 16.panta trešajā vai sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumus.

(4) Kad Konkurences padome ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai izšķirošās ietekmes ieguvējs ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
V nodaļa
Negodīga konkurence
18.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.
19.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 18.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekam naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
VI nodaļa
Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās
20.pants. Tiesas kompetence

(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.

(2) Tiesa, kura izskata civiltiesiskas prasības sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumiem, par to informē Konkurences padomi.
21.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Tirgus dalībnieks, kas tīši vai aiz neuzmanības pārkāpj šā likuma 11., 13., 15. vai 18.panta noteikumus, sedz zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies citam tirgus dalībniekam vai līguma pusei.
VII nodaļa
Lietas izpētes procedūra

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
22.pants. Lietas ierosināšana

Šā likuma iespējamā pārkāpuma izpētes lietu ierosina uz:

1) iesnieguma pamata;

2) Konkurences padomes iniciatīvas pamata;

3) citas institūcijas ziņojuma pamata.
23.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata

(1) Lietu ierosina, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu. Pamatoti ieinteresēta persona ir persona, kurai pārkāpuma dēļ ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, kā arī pārkāpumā iesaistītā persona.

(2) Iesniegumā norāda dokumentāri pamatotu informāciju par:

1) iespējamā pārkāpumā iesaistītajām personām;

2) pierādījumiem, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu un uz kuriem pamatots iesniegums;

3) Konkurences likuma normām, kuras, iespējams, ir pārkāptas;

4) faktiem, kas liecina par personas pamatotu ieinteresētību likuma pārkāpuma novēršanā;

5) pasākumiem, kas veikti pārkāpuma izbeigšanai pirms tam, kad Konkurences padome saņēmusi iesniegumu.

(3) Konkurences padome ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegumā ietverto informāciju, ja nepieciešams, iegūst papildu informāciju un pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu.

(4) Konkurences padome var neierosināt lietu, ja:

1) iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju Konkurences padomes noteiktajā termiņā;

2) izdarītais pārkāpums ir mazsvarīgs.

(5) Ja lieta nav ierosināta, iesniedzēju informē par lietas neierosināšanas iemesliem un par iesnieguma izskatīšanas iespējamo atjaunošanu pēc trūkumu novēršanas iesniegumā vai papildu informācijas saņemšanas.
24.pants. Lietas ierosināšana uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata

Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.
25.pants. Lietas ierosināšana uz citas institūcijas ziņojuma pamata

Konkurences padome var ierosināt lietu, pamatojoties uz citas institūcijas rakstveida ziņojumu, ja tajā ietverta informācija par faktiem, kas liecina vai var liecināt par Konkurences likuma iespējamo pārkāpumu.
26.pants. Lietas izpēte

(1) Pēc lietas ierosināšanas Konkurences padome iegūst informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

(2) Pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Tirgus apsekojuma laikā pieprasīto informāciju, kuras sagatavošanai nav nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, informācijas sniedzējs sniedz nekavējoties.

(3) Ja tiek pieprasīta informācija, kuras sagatavošanai nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, un informācijas sniedzējs objektīvu iemeslu dēļ nevar pieprasīto informāciju sagatavot minētajā termiņā, viņš par to rakstveidā paziņo Konkurences padomei, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta. Konkurences padome, ņemot vērā minēto paziņojumu, var noteikt citu informācijas iesniegšanas termiņu.

(4) Ja informācija tiek pieprasīta no Konkurences likuma iespējamā pārkāpēja, Konkurences padome informē tās sniedzēju par Konkurences likuma pantu, kurš, iespējams, ir pārkāpts.

(5) Konkurences padome var apvienot vienā lietvedībā vairākas lietas par vienu un to pašu likuma pārkāpumu viena un tā paša iespējamā pārkāpēja darbībās, ja lietu apvienošana sekmēs to ātrāku un objektīvāku izskatīšanu.

(6) Pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietu. Par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa dalībniekiem.

(7) Procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju 10 dienu laikā no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc šā termiņa izbeigšanās.
27.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ sešu mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, Konkurences padome to var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, termiņu skaitot no lietas ierosināšanas dienas.

(3) Ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.
VIII nodaļa
Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
28.pants. Lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu piemērojamie tiesību akti

(1) Lietu par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome izmeklē un izskata saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto šā likuma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību.

(2) Par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome uzliek sodu saskaņā ar šā likuma 12. vai 14.pantu un Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu.

(3) Piemērojot Eiropas Savienības konkurences tiesības, terminu "tirgus dalībnieks" saprot kā terminu "uzņēmums" Eiropas Komisijas lēmumos un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos.
29.pants. Naudas soda samazināšana par atsevišķiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas pārkāpumiem

(1) Uzņēmumam samazina naudas sodu vai pilnīgi atbrīvo to no naudas soda, ja uzņēmums pēc savas iniciatīvas paziņojis Konkurences padomei par šādu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmajā daļā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem:

1) vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) vienošanās par tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto naudas sodu uzņēmumam samazina vai pilnīgi atbrīvo to no naudas soda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu.
30.pants. Pagaidu noregulējums

(1) Ja Konkurences padomes rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par Eiropas Savienības konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu, un šā pārkāpuma neizbeigšana var nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(2) Pagaidu noregulējuma līdzeklis ir lēmums, kas uzliek tirgus dalībniekam par pienākumu noteiktā termiņā veikt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.

(3) Lēmumu par pagaidu noregulējumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā līdz brīdim, kad Konkurences padomes galīgais lēmums lietā kļuvis neapstrīdams.
31.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu 14 dienu laikā.

(2) Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana neaptur pagaidu noregulējuma spēkā esamību un izpildi.

(3) Tiesas lēmums attiecībā uz pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
32.pants. Eiropas Komisijas izmeklēšanas darbību veikšana Latvijas teritorijā

(1) Par atļauju Eiropas Komisijai veikt regulas 21.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesas lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma 9.1 pants.

(2) Pieteikumu šā panta pirmajā daļā paredzētās atļaujas saņemšanai ir tiesīga iesniegt gan Eiropas Komisija, gan Konkurences padome Eiropas Komisijas uzdevumā.
33.pants. Palīdzība Eiropas Komisijai izmeklēšanas darbību sagatavošanā un veikšanā

(1) Konkurences padome sniedz Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību regulas 20. un 21.pantā paredzēto darbību sagatavošanā un veikšanā.

(2) Valsts policija nodrošina Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību, ja tirgus dalībnieks nepakļaujas regulas 20.panta otrajā daļā un 21.panta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību veikšanai.

(3) Pēc Eiropas Komisijas lūguma Konkurences padome, pamatojoties uz tiesas lēmumu, veic šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punktā minētās darbības. Tiesas lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma 9.1 pants.
34.pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu konkurences aizsardzības iestādēm

(1) Pēc citas dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādes lūguma lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Birojs var veikt šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās darbības attiecībā uz Latvijas teritorijā esošiem tirgus dalībniekiem šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(2) Citas dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādes pārstāvji ir tiesīgi piedalīties šā likuma 9.panta piektajā daļā minēto darbību veikšanā.
35.pants. Tiesas pienākums

(1) Tiesa, kura pieņēmusi prasības pieteikumu un ierosinājusi lietu par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, septiņu dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas nosūta prasības pieteikuma norakstu (kopiju) Konkurences padomei.

(2) Tiesa septiņu dienu laikā pēc pilnā sprieduma sastādīšanas lietā par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu nosūta sprieduma norakstu (kopiju) Konkurences padomei un Eiropas Komisijai.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).
2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem";

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība";

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 "Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 "Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 "Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 "Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 "Noteikumi par patentu un zinātības (know-how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 "Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 "Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 "Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma".
3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.
4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.novembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.22 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos";

2) 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.468 "Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem".

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
Informatīva atsauce uz Padomes regulu

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
Likumā iekļautas atsauces uz šādu Padomes regulu:

Padomes 2002.gada 16.decembra regula (EK) Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ) (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 001, 04.01.2003.).
Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 4.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 23.oktobrī