Reklāmas likums

Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2008.gada 28.novembrim.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

2.pants

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību;

2) aizsargāt personu, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā;

3) veicināt godīgu konkurenci.

2.¹ pants.

Šā likuma noteikumi piemērojami, ja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa. Reklāmai izvirzāmās vispārīgās prasības

3.pants

(1) Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem.

(2) Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

4.pants

(1) Reklāmā nav pieļaujama vardarbības un kara propaganda.

(2) Reklāmā aizliegts:

1) paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

3) izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;

5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

6) izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;

7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

(3) Šā panta otrās daļas 6. un 7.punkta noteikumi neattiecas uz salīdzinošo reklāmu, ja tiek ievēroti šā likuma 9.panta noteikumi.

5.pants

(1) Bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(2) Reklāmā aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu.

(3) Aizliegts izmantot bērnus alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmā, kā arī adresēt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmu bērniem.

(4) Bērniem paredzētajā reklāmā aizliegts:

1) ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kura varētu nodarīt viņiem morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu;

2) ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti un vardarbību, diskreditēt vecāku, aizbildņu un pedagogu autoritāti;

3) vērst uzmanību uz to, ka konkrētu preču vai pakalpojumu iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums izraisa pretēju rezultātu;

4) nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu;

5) tieši aicināt bērnus pašus vai aicināt bērnus, lai viņi mudina vecākus vai citas personas pirkt preces vai izmantot pakalpojumus;

6) attēlot bērnus bīstamās situācijās.

6.pants

(1) Reklāmai, kurā izteikts speciāls piedāvājums vai pasludināta izpārdošana, jāatbilst vispārējiem reklāmas noteikumiem un tajā norāda:

1) speciālā piedāvājuma priekšmetu;

2) datumu, kurā speciālais piedāvājums vai izpārdošana sākas un beidzas;

3) nosacījumus, no kuriem atkarīgs speciālais piedāvājums vai izpārdošana.

(2) Vērtējot speciālā piedāvājuma vai izpārdošanas reklāmas atbilstību šā panta noteikumiem, ņem vērā visu reklāmu kopumā.

7.pants

(1) Papildu prasības reklāmas jomā var noteikt citos likumos.

(2) Papildu prasības attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas kārtību (arī reklāmas izplatīšanas kārtību atsevišķos masu informācijas līdzekļos) nosaka Ministru kabinets.

(3) Pašvaldības, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, var izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

III nodaļa. Maldinoša un salīdzinoša reklāma

8.pants

(1) Maldinoša reklāma ir aizliegta.

(2) Maldinoša reklāma ir tāda reklāma, kura jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai netieši maldina vai varētu maldināt un kura sava maldinošā rakstura dēļ varētu ietekmēt personas ekonomisko rīcību vai kura kaitē vai varētu kaitēt konkurentam.

(3) Nosakot, vai reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas reklāmas pazīmes - atsevišķo sastāvdaļu un kopējo saturu, noformējumu, īpaši jebkuru informāciju, kas reklāmā sniegta par:

1) preču vai pakalpojumu pieejamību, īpašībām, darbību, saturu, ražošanas vai piegādes metodi un datumu, nolūku, lietošanu, daudzumu, ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību, preču ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi vai rezultātiem, kas sagaidāmi no to lietošanas, vai par preču vai pakalpojumu testēšanas vai pārbaudes rezultātiem vai materiālām pazīmēm;

2) cenu vai cenas aprēķināšanas veidu un nosacījumiem, ar kādiem tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

3) reklāmas devēju, arī tā identitāti un labajām īpašībām, kvalifikāciju, īpašumtiesībām vai apbalvojumiem.

9.pants

(1) Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā izmantots salīdzinājums, kas tieši vai netieši norāda uz konkurentu vai konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā nav maldinoša saskaņā ar šā likuma 8.pantu vai citiem normatīvajiem aktiem;

2) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

3) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

4) tā nerada tirgus dalībniekiem neskaidrības attiecībā uz reklāmas devēju un konkurentu vai attiecībā uz reklāmas devēja un konkurenta preču zīmēm, nosaukumu (firmu) vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

5) tā neceļ neslavu konkurenta preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem, darbībām vai apstākļiem un nenomelno tos;

6) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

7) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kuriem ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības nosaukums;

8) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

IV nodaļa. Reklāmas izgatavošanas un izplatīšanas noteikumi

10.pants

(1) Reklāmas devējs ir persona, kura nolūkā gūt komerciālu vai citādu labumu pati izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs cita persona izgatavo vai izplata reklāmu.

(2) Reklāmas devējs ir atbildīgs par reklāmas saturu.

(3) Reklāmas devējs ir tiesīgs izgatavot, pasūtīt, izplatīt vai nodot izplatīšanai tikai tādu reklāmu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(4) Reklāmas devēja tiesiskās attiecības ar reklāmas izgatavotāju vai izplatītāju nosaka šis likums, citi normatīvie akti un noslēgtie līgumi.

11.pants

(1) Reklāmas izgatavotājs ir persona, kas pēc reklāmas devēja pasūtījuma izgatavo, pārveido vai adaptē reklāmu.

(2) Reklāmas izgatavotājs, izgatavojot reklāmu, ir tiesīgs paust savas radošās ieceres jebkurā formā, ja reklāma atbilst šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem, kā arī līgumam, kas noslēgts starp reklāmas izgatavotāju un reklāmas devēju.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumus ievēro arī gadījumos, kad reklāmas izgatavotājs pārveido, tulko vai citādi adaptē reklāmu izplatīšanai Latvijā, kā arī gadījumos, kad reklāmu izgatavo, pārveido vai adaptē pats reklāmas devējs.

12.pants

(1) Reklāmas izplatītājs ir persona, kura pati izplata reklāmu vai dod iespēju reklāmu izplatīt reklāmas devējam.

(2) (Izslēgta ar 2007.gada 28.decembra likumu).

(3) Reklāmas izplatītājam ir pienākums nodalīt reklāmu no cita veida informācijas.

(4) Reklāmas izplatītājam ir aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras izplatīšanas aizliegumu viņš zina vai viņam vajadzēja zināt.

(5) Reklāmas izplatītājam ir aizliegts pieņemt no reklāmas devēja vai tā pilnvarotas personas izplatīšanai reklāmu, nepieprasot šādu informāciju:

1) no juridiskās personas – nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) no fiziskās personas - vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(6) Reklāmas izplatītāja pienākums ir sniegt informāciju par reklāmas devēju tām iestādēm, kurām saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Ja reklāmas izplatītājs nesniedz pieprasīto informāciju par reklāmas devēju, reklāmas izplatītājs ir atbildīgs par attiecīgās reklāmas saturu.

V nodaļa. Valsts politika un uzraudzība reklāmas jomā

13.pants

(1) Šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Radio un televīzijas padome, zāļu reklāmas jomā - Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - Uzraudzības iestāde).

(2) Uzraudzības iestāde, ja nepieciešams, ir tiesīga pieprasīt, lai valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīgas par valsts kontroli un uzraudzību attiecībā uz noteiktām precēm vai pakalpojumiem, pārbauda konkrētas preces vai pakalpojuma atbilstību reklāmā minētajai informācijai.

14.pants

(1) Uzraudzības iestāde izvērtē reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, pamatojoties uz personas iesniegumu, citas iestādes sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Uzraudzības iestāde izvērtē reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām 20 dienu laikā no personas iesnieguma vai citas iestādes sniegtās informācijas saņemšanas dienas vai no dienas, kad tā pēc savas iniciatīvas uzsākusi izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā nav iespējams izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pagarināt reklāmas izvērtēšanas termiņu uz laiku līdz četriem mēnešiem, skaitot termiņu no dienas, kad saņemts personas iesniegums vai saņemta iestādes sniegtā informācija, vai no dienas, kad Uzraudzības iestāde pēc savas iniciatīvas uzsākusi izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Par reklāmas izvērtēšanas termiņa pagarināšanu Uzraudzības iestāde rakstveidā informē personu, kas iesniegusi iesniegumu, vai iestādi, kas sniegusi attiecīgo informāciju.

(3) Ja Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmu, konstatē, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā pieņem vismaz vienu no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem. Par pieņemto lēmumu Uzraudzības iestāde rakstveidā informē procesa dalībniekus.

(4) (Izslēgta ar 2007.gada 28.decembra likumu).

(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes izbeigšanu vai par konstatēto pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem;

2) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem.

(6) Uzraudzības iestāde izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgās lietas materiālus tai iestādei, kura uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu.

14.1 pants

(1) Konkurences padome uzrauga reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei.

(2) Ja reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām tiek izvērtēta, pamatojoties uz personas iesniegumu, tās pienākums ir iesniegumā norādīt dokumentāri pamatotu informāciju par faktiem, kas liecina, ka ar pārkāpumu ir nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.

(3) Nosakot, vai pārkāpums nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu konkurencei, Konkurences padomei ir Konkurences likuma 7.panta trešajā daļā un 23.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētās tiesības.

(4) Ja pārkāpums reklāmas jomā nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu konkurencei, Konkurences padome izskata un pieņem kādu no šā likuma 15.panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punktā minētajiem lēmumiem.

(5) Ja Konkurences padome konstatē, ka ar pārkāpumu nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei, tā pieņem lēmumu par lietas neierosināšanu vai lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu.

15.pants

(1) Izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, reklāmas izgatavotāja vai reklāmas izplatītāja paskaidrojumus, informāciju vai dokumentus un, ja tas īpaši nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai konkrētajā gadījumā, pierādījumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) precizitāti, pareizību un atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī noteikt to iesniegšanas termiņu.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.

(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīga ierosināt, lai reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs:

1) noteiktā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu.

(3¹) Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.

(3²) Ja reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus. Parakstot rakstveida apņemšanos, reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā. Ja apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde pieņem vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem un reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saucams pie atbildības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:

1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;

2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);

3) aizliedz izplatīt reklāmu;

4) pieprasa atsaukt reklāmu;

5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā;

6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.

(6) Uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.

(7) Pieņemot lēmumu, Uzraudzības iestāde ņem vērā reklāmas devēja un citu iesaistīto personu likumīgās intereses.

(8) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto lēmumu Uzraudzības iestāde var pieņemt arī tad, ja normatīvo aktu prasībām neatbilstoša reklāma vēl nav izplatīta, bet tās izplatīšana ir nenovēršama. Neizplatītās reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām izvērtē šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz par reklāmas atsaukuma izplatīšanu atbildīgā persona).

16.pants

(1) Reklāmas atsaukums izplatāms ar tā paša masu informācijas līdzekļa starpniecību, ar kuru izplatīta normatīvo aktu prasībām neatbilstoša reklāma. Ja šādas iespējas nav, reklāmas atsaukumu var izplatīt citā veidā.

(2) Lēmumā par reklāmas atsaukumu norāda personu, kura ir atbildīga par reklāmas atsaukuma izplatīšanu, atsaukuma saturu, kā arī veidu, kādā reklāmas atsaukums izplatāms. Reklāmas atsaukuma izplatīšanas izmaksas sedz persona, kura Uzraudzības iestāde lēmumā norādīta kā atbildīgā persona.

17.pants

(1) Uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(2) Šā likuma 3.panta pirmās daļas, 4.panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punkta, 8. un 9.panta pārkāpumus līdztekus Uzraudzības iestādei var konstatēt arī tiesa.

(3) Izskatot šā panta otrajā daļā minētos strīdus, tiesai ir šā likuma 15.panta pirmajā, otrajā daļā, ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā, piektajā un astotajā daļā paredzētās Uzraudzības iestādes tiesības.

17.¹ pants.

(1) Ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām un var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai stājas spēkā Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

(3) Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Pieteikumu par Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.

(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

VI nodaļa. Atbildība par likuma pārkāpumiem

18.pants

Personas, kuras nav ievērojušas šā likuma prasības, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

19.pants

/izslēgts/

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1984.gada 10.septembra direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 6.oktobra direktīvas 97/55/EK, ar ko groza direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošu reklāmu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 10.janvārī